Diasporas politiskā līdzdalība vēlēšanu kontekstā

Kopsavilkums

Ievads

Pētījuma metodoloģija
Sekundāro datu analīze
Padziļinātās intervijas ar politisko partiju pārstāvjiem un partiju programmu analīze
Padziļinātās intervijas ar Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvjiem
Kvantitatīva aptauja par diasporas politisko līdzdalību un izmantotajiem informācijas kanāliem
Fokusgrupu diskusijas ar diasporas pārstāvjiem

Diasporas līdzdalības Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās analīze
Diasporas līdzdalības 14. Saeimas vēlēšanās analīze
Diasporas līdzdalības Eiropas Parlamenta vēlēšanās analīze

Vēlēšanu pieejamības ierobežojumu analīze diasporā
Balsošana klātienē vēlēšanu iecirkņos ārvalstīs
Balsošana pa pastu
Informēšanas pasākumu nepieciešamība

Kvalitatīvo datu analīze
Diasporas iecirkņu organizatoru pieredze
Diasporas organizāciju loma un iespējas vēlēšanu kontekstā 
Diasporas mediju loma informācijas izplatīšanā par vēlēšanām 
Vēstniecību un konsulārā dienesta loma un iespējas vēlēšanu kontekstā 
Politisko partiju pārstāvju skatījums uz diasporas līdzdalību
Partiju programmu analīze

Kvantitatīvo datu analīze 
Interese un informācija par politiku, politiskā uzticēšanās
Diasporas politiskā līdzdalība, balsošana
Diasporai aktuālākie jautājumi un tuvākās partijas
Vēlēšanu organizācija un balsošanas iespējas
Iespējas palielināt diasporas līdzdalību vēlēšanās

Secinājumi un ieteikumi

Atsauces

Pētījums pievēršas diasporas politiskajai aktivitātei ar īpašu uzsvaru uz līdzdalību vēlēšanās. Atbilstoši oficiālajai statistikai ārvalstīs dzīvo vairāk nekā 10% Latvijas balsstiesīgo, taču dati liecina, ka viņi daudz retāk balso Saeimas vēlēšanās. Satraucoši arī, ka pēdējos gados diasporas aktivitātes līmenis Saeimas vēlēšanās samazinās. Šajā pētījumā aplūkoti faktori, kas ietekmē politisko līdzdalību, sakarības un tendences diasporā, un apzināti iespējamie risinājumi un darbības soļi, kas jāveic diasporas organizācijām, Latvijas valsts institūcijām, diasporas medijiem un citiem iesaistītajiem, lai kvalitatīvi sekmētu diasporas dalību vēlēšanās, kā arī veicinātu iesaisti politiskajos procesos starpvēlēšanu periodā. Pētījums norisinājās no 2024. gada jūlija līdz novembrim, un tā ietvaros veikta:

1. Sekundāro datu analīze (14. Saeimas vēlēšanu un EP vēlēšanu rezultātu ārzemēs detalizēta analīze, kā arī vēlēšanu pieejamības ierobežojumu diasporā analīze).
2. Padziļinātas intervijas ar politisko partiju pārstāvjiem un partiju programmu analīze.
3. Padziļinātās intervijas ar CVK pārstāvjiem.
4. Kvantitatīva aptauja par diasporas politisko līdzdalību un izmantotajiem informācijas kanāliem (respondentu skaits – 1950).
5. Četras fokusgrupu diskusijas ar diasporas pārstāvjiem: 1) diasporas medijiem, 2) organizācijām, 3) vēstniekiem un goda konsuliem, 4) vēlēšanu procesa organizētājiem.

CVK informācija liecina, ka kopumā visos vēlēšanu iecirkņos ārvalstīs 14. Saeimas vēlēšanās nobalsoja 22 859 vēlētāji un 3101 nobalsoja pa pastu, pēdējās EP vēlēšanās 2024. gadā – 6809 ārvalstu iecirkņos un 1497 pa pastu. Ņemot vērā balsstiesīgo skaitu, kuri dzīvo ārvalstīs, kopējais nobalsojušo skaits ārvalstīs pēdējās Saeimas vēlēšanās (26 146) un pēdējās EP vēlēšanās (8306) ir ļoti mazs. Atbilstoši jaunākajai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācijai ārpus Latvijas dzīvo 237 153 Latvijas pilsoņi (PMLP 2024), atbilstoši profesora Mihaila Hazana aprēķiniem – ap 300 000 Latvijas pilsoņu, t.sk. ap 230 000 ES valstīs (Hazans 2020). Precīzi izvērtēt, cik procentu ārvalstīs dzīvojošo nobalsoja pēdējās Saeimas vai EP vēlēšanās, ir grūti: iespējams, ka daļa uz vēlēšanu brīdi atradās un nobalsoja Latvijā, bet tāpat iespējams, ka ne visi ārvalstīs balsojušie pastāvīgi dzīvo ārvalstīs. Tomēr dati skaidri parāda, ka pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsoja tikai niecīga daļa (ticami, ka ap 10%) ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu un vēl mazāk – EP vēlēšanās. Pēdējās pašvaldību vēlēšanās piedalījās vēl mazāks skaits ārvalstīs dzīvojošo, kas nav pārsteidzoši, ņemot vērā attālinātas balsošanas iespēju trūkumu.

Pētījums parāda: lai gan ārpus Latvijas dzīvojošo balsstiesīgo pilsoņu skaits palielinās, ārvalstīs nobalsojušo īpatsvars no visiem balsstiesīgajiem jau kopš 2010. gada ir samazinājies, 14. Saeimas vēlēšanās nokrītoties līdz 2,83% un pēdējās EP vēlēšanās – līdz 3,81%. Tādējādi samazinās arī diasporas “balss” vēlēšanu rezultātos un Latvijas politiskajā izvēlē. Proporcionāli lielāka diasporas līdzdalība EP vēlēšanās, salīdzinot ar Latvijā dzīvojošajiem, liecina, ka dzīvošana Eiropas Savienībā veicina Eiropas līmeņa vēlēšanu nozīmes apzināšanos.

Viens no diasporas vēlēšanu aktivitātes krituma iemesliem ir vēlēšanu iecirkņu skaita samazinājums. To skaits samazinājies no 123 iecirkņiem 13. Saeimas vēlēšanās līdz 82 iecirkņiem 14. Saeimas vēlēšanās, lielākais kritums bijis Lielbritānijā, kur dzīvo visvairāk Latvijas pilsoņu. Attiecīgi samazinājies arī nobalsojušo vēlētāju skaits (Lielbritānijā un ASV – aptuveni divas reizes). Tas norāda, ka pasta balsošanas iespēju pieaugums, lai gan veicina pasta balsošanu (būtiski palielinājies pasta balsotāju īpatsvars ārvalstīs – no 1% 13. Saeimas vēlēšanās līdz 12% 14. Saeimas vēlēšanās) neatsver tiešās balsošanas iespējas. EP vēlēšanās 2019. gadā pirmo reizi tika organizēti arī vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs. 2024. gadā iecirkņu skaits pat palielinājās – no 44 līdz 51 iecirknim. Turklāt, lai nobalsotu vēlēšanu iecirknī, vairs nevajadzēja iepriekš reģistrēties, un vēlētāja atbilstība tika pārbaudīta e-vidē, būtiski atvieglojot piedalīšanos EP vēlēšanās ārvalstīs. 2024. gada EP vēlēšanu rezultāti parāda, ka atvieglotā vēlēšanu procedūra būtiski palielināja ārvalstīs nobalsojušo skaitu. Vēlēšanu aktivitāte EP vēlēšanās gan joprojām ir zemāka nekā Saeimas vēlēšanās – gan Latvijā, gan ārvalstīs dzīvojošo vidū.

Ņemot vērā pasta balsošanas pieaugumu, pētījumā tika noskaidroti izaicinājumi, kas saistīti ar šo balsošanas veidu. Atbildes liecina, ka pasta balsošanu diasporas pārstāvji uzskata par labu un nepieciešamu, īpaši zemēs, kur ir lieli attālumi, tomēr daudzi norāda uz procedūras sarežģītību, kas mazina motivāciju piedalīties un rada kļūdu risku (daži to kontrastē ar vienkāršāku procedūru citās valstīs). Sarežģījumus rada nepieciešamība izdrukāt vēlēšanu materiālus pašam (ne visiem ir printeris) un neprasme izmantot Latvijas e-pakalpojumus. Ne katram ir eID, un arī tie, kam tā ir, to ikdienā nelieto. eID un e-paraksta neesamība apgrūtina arī komunikāciju starp CVK un vēlēšanu iecirkņu organizētājiem, tāpēc svarīgi veicināt eID iegūšanu Latvijas pilsoņiem ārvalstīs un plašāk skaidrot tās izmantošanu. Lai nodrošinātu efektīvu pasta balsošanas tālākās valstīs, svarīgi atvēlēt vairāk laika pieteikties balsošanai pa pastu, tādējādi vēstules Latvijā pienāktu laikus.

Diasporas pārstāvju atbildes liecina, ka viena no iespējām, kas visvairāk varētu palielināt ārvalstīs dzīvojošo dalību vēlēšanās, būtu elektroniskās balsošanas sistēmas ieviešana (62,8% tas noteikti motivētu). Tomēr diskusiju dalībnieki norāda uz jau minētajām problēmām ar eID kartes esamību un nolasīšanu, kas to varētu apgrūtināt. Kā viena no alternatīvām eID kartei tiek piedāvāta iespēja piedalīties vēlēšanās, autorizējoties ar internetbankas starpniecību, taču arī tas ne vienmēr diasporai ir ērti un pieejami. Vienlaikus pastāv lielas bažas par drošības riskiem un to, ka, sakompromitējot pat vienu nelielu iecirkni, var tikt apšaubīti visas Latvijas vēlēšanu rezultāti. Pētījumā izskanēja viedoklis, ka elektroniskā balsošana sākotnēji varētu tikt īstenota kā pilotprojekts tieši diasporas vēlētāju iesaistei.

Dažkārt valda atšķirīgs viedoklis par to, vai diasporai vispār būtu jāpiedalās Latvijas vēlēšanās (ne visas valstis šādu iespēju piedāvā). Arī diskusijās izskanēja bažas, ka daļa Latvijas sabiedrības varētu būt negatīvi noskaņota pret diasporas devumu. Tomēr aptauja liecina, ka pati diaspora visbiežāk ir pārliecināta, ka tai ir nepieciešams aktīvāk piedalīties Saeimas vēlēšanās – tikai 12% uzskata, ka diasporai nebūtu jāpiedalās Saeimas vēlēšanās. Tiek minēti vairāki ieguvumi, raugoties gan no pašas diasporas, gan Latvijas sabiedrības skatupunkta, tostarp tas, ka dalība vēlēšanās veicina saiknes saglabāšanu ar Latviju, palīdz saglabāt nacionālo identitāti un ir veids, kā Latvijas valstspiederīgie ārvalstīs apliecina savu piederību valstij. Pašiem ārvalstīs dzīvojošajiem viens no galvenajiem iemesliem balsot Saeimas vēlēšanās bija pienākuma apziņa un tas, ka tā ir iespēja ietekmēt un uzlabot situāciju Latvijā. Daļa tuvākā vai tālākā nākotnē plāno atgriezties Latvijā, tāpēc tai ir svarīgi piedalīties procesos, kas ietekmē Latvijas nākotnes virzību. Visbeidzot, diaspora, dzīvojot ārpus Latvijas, iegūst citu pieredzi, kas var sniegt jaunu skatījumu uz valstij būtiskiem attīstības jautājumiem. Tātad ir svarīgi balsošanas tiesības ārvalstīs dzīvojošajiem saglabāt.

Pētījumā tika padziļināti aplūkotas problēmas, kas saistītas ar vēlēšanu iecirkņu organizēšanu un to darbības nodrošināšanu ārvalstīs. Vēlēšanu iecirkņu skaita samazināšanās saistīta ar izmaiņām Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, samazinoties Ārlietu ministrijas lomai. Vēlēšanu procesa koordinēšanu pārņēma CVK, paļaujoties uz diasporas pašas iniciatīvu un aktivitāti iecirkņu izveidē. Jaunais regulējums paredzēja, ka, sagatavojot 36 vēlētāju priekšlikumu, Latvijas pilsoņi paši var iniciēt izveidot vēlēšanu iecirkni ārvalstīs. Vēlēšanu iecirkņi pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma tika izveidoti diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs, kā arī pēc pilsoņu ierosinājuma citās piemērotās vietās. Gan intervijās, gan diskusijā izmaiņas tika plaši apspriestas un vērtētas neviennozīmīgi, ņemot vērā iecirkņu organizēšanas sarežģītību un izmaksas gan CVK, gan vietējiem organizētājiem. Parakstu vākšana tiek uztverta kā papildu apgrūtinājums un dažkārt laika trūkuma dēļ izraisīja situāciju, ka iecirknis netika izveidots, taču lielākoties tā problēmas nesagādāja. Galvenais iemesls, kādēļ daudzviet vairs netika organizēti vēlēšanu iecirkņi, ir nepietiekams CVK piedāvātais finansējums, kas, pēc respondentu teiktā, nenosedza organizēšanas izmaksas. Daļa iecirkņu organizētāju izvēlējās no samaksas par savu darbu atteikties, tostarp dokumentu kārtošanas sarežģītības dēļ. Savā ziņā pat svarīgāka par samaksu ir attieksme, personīgs kontakts, atgriezeniskā saite no ĀM un CVK, novērtējums, kā arī kopības izjūta ar vietējiem latviešiem. Aptauja liecina, ka diemžēl daudzi vēlēšanu procesā iesaistītie jutās nenovērtēti.

Vēlēšanu organizatori uzsver nepieciešamību mazināt birokrātiskās procedūras iecirkņu organizēšanas procesā, kas rada dažādu kļūdu risku un mazina vēlmi šo darbu veikt. Sniegtā informācija ne vienmēr bijusi pietiekami viegli saprotama, un iecirkņu organizētāji sagaida labāku izpratni un iedziļināšanos tieši viņu situācijā. Izskanēja ierosinājums izveidot vietni jeb portālu, kurā secīgi, pa soļiem, būtu apkopoti vēlēšanu iecirkņa organizēšanai nepieciešamie darbi. Tika ierosināts arī diasporā balsu skaitīšanas laikā nodrošināt vēlēšanu zīmju digitālu skenēšanu. Noderētu arī palīdzība, ierīkojot vēlēšanu iecirkni pirmo reizi – atsūtot palīgā cilvēku no Latvijas vai diasporas, kam bijusi pieredze, organizējot vēlēšanu iecirkņus. Diskusijā izskanēja ideja rīkot dažādu vēlēšanu iecirkņu un diasporas organizāciju grupu kopā ar CVK, kur varētu izrunāt radušās problēmas un lemt par iespējamām izmaiņām, kā arī vēlēšanu laikā uzturēt WhatsApp grupu vēlēšanu iecirkņu dalībnieku atbalstam. Daudziem problēma ir telpu nodrošinājums atbilstoši īpašām prasībām, tāpēc svarīgi sniegt atbalstu telpu nodrošināšanā un laikus informēt par ģenerālmēģinājumu laiku. Sadarbību ar CVK iecirkņu organizētāji kopumā vērtē kā produktīvu un korektu, tomēr atzīmē, ka pēdējās vēlēšanas ir bijušas mazāk strukturētas un mazliet haotiskākas, iespējams, vadības maiņas dēļ.

Vēstniecības vēlēšanās darbojas galvenokārt kā atbalsta struktūras, nodrošinot praktisko (gan juridisku, gan tehnisku) palīdzību vēlēšanu organizēšanā un veicinot saziņu ar diasporu, informējot par gaidāmajām vēlēšanām un veicinot piederības izjūtu Latvijai. Svarīga loma vēlēšanu organizēšanā ir arī goda konsuliem. Vēstniecības uzsver, ka bez papildu finansējuma ir grūti nodrošināt nepieciešamos resursus, lai organizētu vēlēšanas efektīvi un sekmīgi. Vēstniecībās, kurās ir ierobežots darbinieku skaits, ir grūti apstrādāt visus uzdevumus saistībā ar vēlēšanu organizēšanu. Vairākkārt izskanēja ierosinājums, ka vēlēšanu organizēšanai un jaunu dalībnieku iesaistīšanai iecirkņu veidošanā jāpieiet proaktīvi.

Kopumā visi pētījuma dalībnieki atzīst, ka svarīgi uzlabot informācijas plūsmu diasporā. Informatīvie pasākumi par vēlēšanām diasporā ir nepieciešami vairāk un arī ātrāk, tostarp sociālajos medijos, jo vēlēšanu iecirknis ārvalstīs ir jāpiesaka laikus un arī balsošana pa pastu ir jāīsteno laikus. Nepietiek tikai ar CVK izplatīto informāciju, jāveic plašāks informēšanas darbs par vēlēšanu, īpaši EP, nozīmību, piedomājot arī par diasporas vēlētāju. Tāpat, kā liecina aptauja, nepieciešama plašāka informācija par kandidātiem, partijām un to piedāvājumu vēlētājiem, un medijiem kopumā plašāk jāatspoguļo jautājumi, kas saistīti ar vēlēšanām Latvijā. Informatīvā darba uzlabošana prasa ciešāku sadarbību starp CVK, Ārlietu ministriju un vēstniecībām, kā arī proaktīvu un savlaicīgu informācijas piegādi, izmantojot gan digitālos, gan tradicionālos kanālus, lai sasniegtu iespējami plašāku diasporas auditoriju. Lietderīgi sniegt informāciju dažādos pasākumos, organizēt dažādas informatīvas lekcijas, papildu instrukcijas konkrētai valstij un iecirknim. Pētījuma dalībnieki uzsver, ka vēlēšanas ir arī sabiedrisks pasākums, kur satikties ar saviem tautiešiem un kuru būtu iespējams veiksmīgi apvienot (un kas dažkārt arī tiek apvienots) ar citām saistošām aktivitātēm un notikumiem diasporā.

Runājot par diasporas organizāciju lomu vēlēšanu procesā, daļa kā savu pamata funkciju ir definējušas latviskās kultūras un/vai izglītības veicināšanu, kā arī identitātes uzturēšanu diasporā, un uz šā fona vairums organizāciju vēlēšanu procesam, ne savu pamatfunkciju, ne kapacitātes dēļ īpašus resursus nevelta. Dažas tomēr uzņēmušās vēlēšanu iecirkņa organizēšanu vai pat organizējušas dažādus informatīvos pasākumus.

Jumta organizācijas PBLA un ELA vēlēšanu kontekstā aktīvi rada jaunu saturu – vebinārus, tiešsaistes lekcijas, video rullīšu, rakstu sērijas, bukletus utt. –, ar kuru starpniecību informēt un aicināt diasporu piedalīties vēlēšanās, tostarp angļu valodā. Neraugoties uz lielo informatīvo darbu un līdz ar to arī uz organizāciju resursiem, kas tiek ieguldīti diasporas informēšanā, organizācijas atzīst, ka rezultāts nav tik liels, kā to varētu gaidīt. Aptauja atklāj, ka tikai ļoti neliela daļa interesentu informāciju par vēlēšanām meklē un iegūst diasporas organizāciju sanāksmēs, pasākumos vai no politiķiem, kas apmeklē ārzemēs dzīvojošos latviešus. Var secināt, ka sarunas par politiskiem jautājumiem diasporas mītnes zemes pasākumos nav sevišķi izplatītas, un arī šādu politisko diskusiju trūkums mītnes zemē neveicina izpratni un interesi par vēlēšanām.

Tas, ka diaspora aktīvi nepiedalās vēlēšanās, nenozīmē, ka politiskie procesi Latvijā to neinteresē: gandrīz puse (48,9%) turpina aktīvi sekot līdzi notikumiem Latvijā, un 41,2% par tiem interesējas vismaz šad tad. Informāciju par vēlēšanām diaspora visbiežāk (aptuveni puse respondentu) iegūst Latvijas sabiedriskajos medijos, komerciālajos Latvijas medijos, sociālajos tīklos vai no ģimenes, draugiem un paziņām Latvijā. Tikai 16,4% to iegūst diasporas medijos, tomēr jāatzīmē, ka diasporas medijus kopumā izmanto daudz mazāka daļa ārvalstīs dzīvojošo – 14,6% ar tiem iepazīstas vismaz reizi nedēļā, 13,2% – vismaz reizi mēnesī, lai gan pēdējos gados lietotāju skaits pieaudzis. Aptaujā sniegtās atbildes liecina, ka diasporas mediji neveicina uzticēšanos vēlēšanām un nepietiekami atspoguļo politiskos jautājumus, neraugoties uz to, ka pieprasījums pēc ziņām par politiku Latvijā ir samērā liels. Diskusija ar diasporas medijiem atklāj, ka daļai trūkst resursu, lai radītu jaunu saturu par šiem jautājumiem, tāpēc tiek atspoguļota CVK informācija. Informācijas sniegšanu apgrūtina arī politiķu intereses trūkums par diasporu, negodprātīgums un vēlētāju vilšanās politiķos. Diasporas mediju pārstāvji apšauba, cik lielā mērā vispār tradicionālie mediji var ietekmēt vēlēšanu rezultātu un veicināt vēlēšanu aktivitāti, bet vienlaikus atzīst, ka ir svarīgi, lai informācija nāktu no uzticamiem avotiem, nevis no sociālajiem tīkliem, kas var izplatīt nepatiesu vai manipulētu saturu. Diasporas medijiem ir jākļūst aktīvākiem, motivējot vēlētājus piedalīties, un jāattīsta stratēģijas, kas veicinātu dialogu ar politiķiem un informācijas plūsmu diasporas vēlēšanu aktivitātes veicināšanai. Taču svarīgi, lai politiķi sadarbotos ar diasporas medijiem, sniedzot informāciju un atbildes uz diasporu interesējošiem jautājumiem, veicinot politiķu atbildību vēlētāju priekšā.

Kopumā pētījumā iezīmējas skaidra atziņa, ka diaspora izjūt politiķu intereses trūkumu par viņiem. Trūkst sajūtas, ka politiskās partijas pietiekami pievēršas diasporai aktuāliem jautājumiem, iesaistās diasporas aktivitātes veicināšanā, interesējas par ārvalstīs dzīvojošajiem kā potenciāliem vēlētājiem. Politiķi interesi par diasporu, rīkojot diskusijas un iepazīstinot ar savu piedāvājumu, izrāda ļoti reti. Diasporas pārstāvji vēlētos biežākas politiķu vizītes diasporā, lai par viņiem interesētos arī starpvēlēšanu periodā. Vairāki organizāciju pārstāvji aicina Latvijas politiskās partijas ieguldīt vairāk resursu diasporas uzrunāšanā. Diasporas mediji uzsver, ka svarīgi, lai politiķu komunikācija ar diasporu notiktu pastāvīgi un būtu iekļauta politiskajā dienaskārtībā, nevis būtu tikai kampaņu veidā pirms vēlēšanām. Arī politiķi atzīst, ka būtu nepieciešamas savlaicīgākas vēlēšanu kampaņas, kas būtu nevis formālas, bet mērķētas konkrētai grupai, piemēram, Lielbritānijā vai Īrijā, turklāt visi saprot un akcentē, ka informācijai jābūt regulārai, nevis tikai pirms vēlēšanām. Gan diasporas organizāciju pārstāvji, gan mediji un organizācijas ir vienisprātis, ka saziņa no Latvijas politiķu puses un skaidra atgriezeniskā saite par paveikto darbu ir kritiski faktori, kas varētu motivēt diasporu aktīvāk piedalīties vēlēšanās. Diasporas aptaujā uz jautājumu, kura partija šobrīd ir vistuvāk viņu uzskatiem, 35,2% respondentu nevarēja atbildēt, 23,3% neredz nevienu partiju, kas viņiem būtu pieņemama. Desmitā daļa vēlēšanās nebalsoja, jo nebija pietiekami informācijas par kandidātiem un/ vai viņi neredzēja, par ko balsot – nevienas partijas programma un uzstādījumi neatbilda viņu uzskatiem. Zīmīgi, ka arī no tiem, kas balsoja, gandrīz pusi (48%) balsot motivēja nevēlēšanās redzēt pie varas noteiktus cilvēkus, t. i., viņi balsoja vairāk “pret” nekā par kādu sev tīkamu kandidātu. Tikai 24% balsoja tāpēc, ka atbalsta noteiktas partijas vai kandidātus, kas vēlreiz apliecina atsvešinātību no Latvijas politiķiem. Var secināt, ka, nodrošinot vairāk informācijas par kandidātiem un pārliecinoties, ka partiju pro­ grammas uzrunā arī vēlētājus ārvalstīs, būtu iespējams celt vēlēšanu aktivitāti.

Pētījums liecina, ka politiķu zemās intereses par diasporu pamatā ir pavisam praktisks iemesls – politiķi racionāli vērtē ieguldītos līdzekļus pret iespējamiem ieguvumiem. Diaspora ir ģeogrāfiski izkliedēta un sadalīta savās politiskajās simpātijās, turklāt bieži vien aktīvi nenāk uz vēlēšanām un nepauž savu izvēli. Situācijā, kad resursi ir ierobežoti, partijas izvēlas koncentrēt savas aktivitātes uz vēlētājiem Latvijā.

Gan organizācijas, gan vēstniecības, politiķi un citi kā vispārīgu problēmu, kas lielā mērā nosaka zemo diasporas politisko iesaisti, saskata cilvēku zemo uzticēšanos un intereses zudumu par politiskajiem procesiem, īpaši “ekonomisko migrantu” vidū un mazākumtautību izbraucēju vidū. Daudzi ir vīlušies Latvijas valstī un sabiedrībā, neuzticas Latvijas politiķiem kopumā un ir atsvešinājušies no Latvijas, un viņus pilsoniskās un politiskās aktivitātes principā neinteresē. Uzticības veidošana Latvijas politiskajai sistēmai un pārliecība par savas balss nozīmi arī ir būtiski faktori diasporas motivēšanā. Kā liecina aptauja, uzticēšanās Latvijas valdībai diasporas vidū joprojām ir zema, lai gan tā pēdējos gados nedaudz uzlabojusies, turklāt palielinājusies uzticēšanās arī Eiropas institūcijām. Pozitīvi vērtējams tas, ka diasporas pārstāvjiem ir salīdzinoši augsts uzticēšanās līmenis Latvijas CVK, tomēr 25% tai drīzāk neuzticas nekā uzticas. Tātad ir jāturpina darbs pie CVK tēla uzlabošanas, veicinot pārliecību sabiedrībā par godīgām un atklātām demokrātiskām vēlēšanām.

Pašas diasporas atbildes liecina, ka galvenie iemesli, kādēļ liela daļa ārvalstīs dzīvojošo pilsoņu nepiedalījās pēdējās EP vēlēšanās, ir: 1) neticība tam, ka balsošana kaut ko mainīs, vilšanās politikā un 2) reālās iespējas to izdarīt (vēlēšanu iecirknis atradās pārāk tālu, tajā dienā nevarēja). Atbildēs vairākkārt norādīts, ka balsošanas procedūra, lai pieteiktos balsot par Latvijas kandidātiem, ir sarežģīta un dažkārt cilvēki nokavējuši reģistrēšanos. Daļai nebija informācijas, ka iespējams balsot arī pa pastu. Tātad – lai gan nevar noliegt neuzticēšanās un intereses trūkuma lomu, arī praktiskajiem soļiem un risinājumiem ir ļoti būtiska nozīme, vai diasporas pārstāvji izvēlēsies piedalīties vēlēšanās.

Uz jautājumu par balsošanas iespējām Saeimas vēlēšanās savā pašreizējā dzīvesvietā (valstī, apdzīvotā vietā) aptuveni puse diasporas pārstāvju atbild, ka viņus tās pilnībā vai drīzāk apmierina, 16,5% tās drīzāk neapmierina, 15% – pilnībā neapmierina. Tas apliecina, ka ērtu balsošanas iespēju trūkums ir viens no būtiskiem iemesliem, kādēļ daļa diasporas nepiedalās Saeimas vēlēšanās. Vislielākais neapmierināto skaits salīdzinājumā ar apmierinātajiem ir Spānijā un Itālijā (lielākā daļa neapmierināti). Arī Apvienotajā Karalistē, Īrijā un Nīderlandē apmierināti ir tikai aptuveni puse balsstiesīgo – līdzīgi kā mītnes zemēs, kur ir ļoti maz Latvijas valstspiederīgo. Tātad ieteicams meklēt iemeslus, kādēļ šajās valstīs balsošanas iespējas vērtētas tik zemu, un uzlabot tās nākotnē.

Mazliet neviennozīmīgs ir jautājums, vai ir jācenšas par katru cenu panākt iespējami lielāku ārvalstīs nobalsojušo skaitu. Intervēto politiķu vidū valda viedoklis, ka cilvēkus, kurus neinteresē Latvijā notiekošais, nav nepieciešams īpaši mudināt piedalīties vēlēšanās, t. i., nepieciešama kvalitatīva, ne tikai skaitliska līdzdalība.

Pētījums atklāj, ka sabiedrībā valda dažādi stereotipi par to, par ko balso vai varētu balsot diaspora. Daļa politiķu uzskata, ka diasporas aktivitātes palielināšanās varētu būtiski izmainīt politisko spēku līdzsvaru, tāpēc ilgstoši pie varas esošās partijas nevēloties šo aktivitāti diasporā veicināt. Daudziem atmiņā palicis veiksmīgais A. Kaimiņa (KPV LV) sniegums 2018. gadā, ko pamatā noteica atbalsts diasporā. Kopumā jūtama nedrošība par to, kā un kādu motīvu vadīta diaspora atdod savu balsi. Vieni baidās par iespējamu atbalsta pieaugumu “populistiskām partijām”, citi – par lielāku atbalstu pie varas esošajām partijām. Pašas diasporas atbildes apgāž daudzus no šiem stereotipiem: diaspora lielākoties atbildīgi izvēlas, par ko balsot, pastāvīgi lasa, vērtē materiālus, klausās diskusijas, lasa partiju programmas, seko informācijai dažādos medijos, Facebook u. c., turklāt balsošanas motivācija visbiežāk sakņojas pilsoniskajā pienākuma apziņā un vēlmē palīdzēt Latvijai un apliecināt savu piederību tai.

Salīdzinot vēlētāju ārvalstīs politisko izvēli ar visiem vēlētājiem, kuru balsis ir apkopotas vēlēšanu rezultātos, redzams, ka 14. Saeimas vēlēšanās ārvalstu vēlētāju vidū salīdzinoši visvairāk balsu, turklāt ievērojami vairāk nekā vidēji no visiem vēlētājiem, atdevuši par “Progresīvajiem” (14%) un “Jauno Vienotību” (26%). Nedaudz populārākas nekā vidēji vēlētāju vidū ārvalstīs ir bijušas politiskās partijas “Katram un katrai” un “Stabilitātei!”, tomēr kopumā atbalsts šīm partijām ārvalstīs ir bijis salīdzinoši mazs (ap 7%). Līdzīgi maz vēlētāju ārvalstīs balsojuši par nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”– “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, kurai ārvalstīs izdevies piesaistīt mazāk vēlētāju nekā vidēji. Arī EP vēlēšanās populārākā vēlētāju izvēle ārvalstīs bijusi “Jaunā Vienotība” (33%) un “Progresīvie” (24%), turklāt par “Progresīvajiem” ārvalstīs balsojuši par 17% procentpunktiem vairāk nekā visu vēlētāju vidū, iespējams, vadošās kandidātes Elīnas Pinto dēļ. Vienlaikus atbalsts partijai “Progresīvie” nav pārsteidzošs, ņemot vērā daudzu Eiropā dzīvojošo liberālākos vērtībuzskatus, pietuvojoties mītnes zemes iedzīvotāju vērtībām. Tiem, kam tuvākā šķiet “Jaunā Vienotība” vai Nacionālā apvienība, viens no svarīgākajiem jautājumiem ir ģeopolitiskie apstākļi un demogrāfiskā krīze. Diasporas vēlētāju pārliecināt nav spējis Apvienotais saraksts un Zaļo un Zemnieku savienība. Pētījums liecina, ka, ja būtu balsojuši arī tie, kas dažādu iemeslu dēļ nenobalsoja, atbalsts konkrētām partijām būtu līdzīgs. Tos ārvalstīs dzīvojošos, kas nav atraduši sev tuvu partiju, visvairāk uztrauc tieši viņus skarošie ekonomiskie un sociālie jautājumi. Tieši šiem jautājumiem, pēc diasporas domām, vairāk vajadzētu pievērsties Latvijas politiskajām partijām. Kopumā rezultāti apliecina jau iepriekš aptaujās konstatēto tendenci – visaktuālākie jautājumi Latvijas pilsoņiem ir ekonomika, sociālie jautājumi un demogrāfija, iedzīvotāju skaita samazināšanās. Sociālā spriedze un ģeopolitiskā situācija satrauc mazāku daļu respondentu. Var secināt, ka diaspora ir ļoti daudzveidīga un viens vienots piedāvājums tai nav iespējams.

Visi diskusiju dalībnieki norāda, ka motivāciju balsot mazina tas, ka diasporas balsis tiek pieskaitītas Rīgas reģionam. Vairot diasporas interesi piedalīties vēlēšanās varētu tas, ja būtu iespēja savu balsi atdot arī par citu vēlēšanu apgabalu, ne tikai Rīgas. Šī ideja pētījuma dalībnieku vidū principiāli tika atbalstīta, taču gan politiķi, gan organizācijas un vēlēšanu iecirkņu darbinieki norādīja uz iespējamiem tehniskiem sarežģījumiem šajā procesā (tostarp nodrošināt uz vietas iecirknī visu apgabalu vēlēšanu sarakstus, nodrošināt partijai aģitācijas pasākumus diasporā nevis viena, bet visu sarakstu pārstāvjiem).

Diasporas aptauja liecina, ka citi risinājumi, kam ir labs potenciāls veicināt līdzdalību vēlēšanās (vismaz nedaudz ietekmētu aptuveni pusi respondentu), ir mobilie vēlēšanu iecirkņi, savlaicīgāka un vienkāršāka iespēja balsot pa pastu un, mazākā mērā, tas, ja vēlēšanas notiktu vairākas dienas. Var secināt, ka, pat ja šobrīd nav iespējama elektroniskās balsošanas ieviešana, ir pieejami arī citi risinājumi, kas palīdzētu celt diasporas aktivitāti vēlēšanās.

Papildus viens no apspriestajiem risinājumiem bija diasporas vēlēšanu apgabala izveide. Diasporas “5. novada” izveidi lielākā daļa intervēto politiķu neatbalsta, tostarp iespējamu konstitucionālu problēmu dēļ, diasporas mazās aktivitātes dēļ un tāpēc, ka Latvijā dzīvojošie pilsoņi to varētu vērtēt kā privileģētu attieksmi pret aizbraukušajiem. Arī diasporas pārstāvju atbildes liecina, ka šāds risinājums vēlēšanās piedalīties motivētu salīdzinoši nelielu daļu ārvalstīs dzīvojošo pilsoņu. Politiķi pētījumā izteica atbalstu vairāk iecirkņu ārvalstīs izveidei, tomēr satraucas par izmaksām pretstatā ieguvumam. Lai tas atmaksātos, nepieciešami labāki diasporas līdzdalības rādītāji, bet, ja iecirkņu nav, šie rādītāji krītas, veidojot apburto loku.