Akadēmiskais centrshttps://doi.org/10.22364/iscflul.9.1.19 | 223-234 | PDF
Aleksandrs Fillers, Dr. iur., LL.M.
Associate Professor at the Riga Graduate School of Law
Visiting lecturer at the University of Latvia
Proposal for the Regulation in Matters of Parenthood: A Critical Overview of Jurisdictional and Conflict-of-Laws Rules
Priekšlikums regulai vecāku stāvokļa jautājumos: kritisks jurisdikcijas un kolīziju normu pārskats
Key words: parenthood, jurisdiction, conflict of laws, adoption, surrogacy, same-sex couple parenthood
Atslēgvārdi: vecāku stāvoklis, jurisdikcija, kolīziju normas, adopcija, surogācija, viendzimuma pāru vecāku stāvoklis
Summary
In 2022, the European Commission (EC) published the Proposal for a Council Regulation on jurisdiction, applicable law, recognition of decisions, and acceptance of authentic instruments in matters of parenthood and on the creation of a European Certificate of Parenthood. Its main objective is to ensure that same-sex couples receive recognition of parenthood. The article offers a concise critical overview of the two aspects of this Proposal – jurisdictional and conflict-of-laws rules. In particular, the author observes that the Proposal suffers from the mismatch between its particular focus on rainbow families and a much broader scope. While its rules are advantageous for surrogacy arrangements and rainbow families, the authors of the Proposal have seemingly forgotten that according to its scope, the Proposal covers certain forms of adoption and paternity disputes that may arise years after the child’s birth. Jurisdictional rules and conflict-of-laws rules found in the Proposal are less suitable for these types of “parenthood matters”. Nonetheless, overall, even if these technical deficiencies were to be solved, the Proposal’s future seems grim as it takes a definitive stance on the divisive issues of same-sex parenthood and surrogacy arrangements.
Kopsavilkums
2022. gadā Eiropas Komisija (EK) publicēja priekšlikumu Padomes regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un publisku aktu akceptēšanu vecāku stāvokļa lietās un par Eiropas vecāku stāvokļa apliecības izveidi. Tās galvenais mērķis ir nodrošināt, ka vecāku statuss tiek atzīts arī viendzimuma pāriem. Rakstā sniegts īss kritisks pārskats par diviem šā priekšlikuma aspektiem – jurisdikcijas un kolīziju normām. Jo īpaši autors norāda, ka priekšlikumā ir saskatāma neatbilstība starp tā īpašo koncentrēšanos uz varavīksnes ģimenēm un plašo tvērumu. Lai gan priekšlikuma noteikumi ir izdevīgi ģimenēm, kas vēlas izmantot surogāciju, un varavīksnes ģimenēm, priekšlikuma autori, šķiet, ir aizmirsuši, ka, ņemot vērā priekšlikuma tvērumu, tas attieksies uz dažāda veida adopcijas un paternitātes strīdiem, kas var rasties vairākus gadus pēc bērna piedzimšanas. Priekšlikumā ietvertās jurisdikcijas un kolīziju normas ir mazāk piemērotas šāda veida “vecāku stāvokļa lietām”. Tomēr kopumā, pat ja šie tehniskie trūkumi tiktu novērsti, priekšlikuma nākotne šķiet drūma, jo tajā ir pausta viennozīmīga nostāja pretrunīgajos jautājumos par vecāku stāvokli viendzimuma pāros un surogācijas gadījumos.
Brīvības robežu pārskatīšana, dzīvojot apdraudējumu apstākļos. I. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 9. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums = Revisiting the Limits of Freedom While Living Under Threat. I. The first collection of research papers in conjunction with the 9th International Scientific Conference of the Faculty of Law of the University of Latvia. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2024. 312 lpp.