Academic CentreJauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi IX (2023) | 106-119 | PDF
https://doi.org/10.22364/jvzl.09.09
Iekšzemes ūdensceļi kā kultūras un maiņas sakaru artērijas Rietumkurzemē 9.—11. gadsimtā
Kaspars Markus Molls
Bc. hist., Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts
Anotācija
Dzelzs laikmeta iekšzemes ūdensceļu pētniecībā līdz šim liels akcents likts uz lielajām upēm (Ventu, Daugavu u. c.), taču kultūras un maiņas sakaru liecību koncentrācija pie mazajām upēm liecina par to nozīmi starpkultūru kontaktos. Šī jautājuma izpētei izvēlēti trīs Rietumkurzemes ūdensceļi — Užavas, Rīvas un Sakas. Raksta mērķis ir konstatēt mazo upju potenciālu kultūras un maiņas sakaros 9.—11. gs. Secināts, ka, lai arī visas upes bija kuģojamas, to izmantojums atšķīrās — gar Užavu konstatēts vairāk skandināvu ieroču un rotaslietu, Rīvas krastos eventuāli biežāk apmetās uz dzīvi, bet Sakas ūdensceļš bija nozīmīgs kuršu zemju iekšējā infrastruktūrā.
Atslēgvārdi: ūdensceļi, skandināvi, starpkultūru sakari.
Inland Waterways as Arteries for Trade and Cultural Connections in Western Courland in the 9th—11th Centuries
Kaspars Markus Molls
BA in history, University of Latvia Institute of Latvian History
Abstract
In the research of inland waterways, the role of large rivers has been emphasized, but the concentration of evidence of cultural and exchange relations near the small rivers shows their importance in intercultural contacts. 3 waterways of Western Courland — the rivers Užava, Rīva and Saka — have been chosen for case analysis. The purpose of the article is to determine the potential of small rivers to be used as waterways for cultural and trade exchange in the 9th—11th centuries. It is concluded that although all rivers were navigable, their use differed, as more Scandinavian weapons and jewellery flowed into the Užava, the Rīva was possibly used for settlement, but the Saka was used more for local infrastructure, not intercultural contacts.
Keywords: waterways, Scandinavian Vikings, intercultural exchange.