Baltu filoloģija XXXI (1) 2022

Baltu filoloģija ir recenzējams izdevums ar starptautisku redakcijas kolēģiju /
Baltu filoloģija is a fully refereed journal with an international panel of referees.
Redaktors / Editor: Pēteris Vanags (Latvijas Universitāte, Stockholms universitet)
Redaktora vietnieki / Associate Editors: Lidija Leikuma, Edmundas Trumpa (Latvijas Universitāte)

ISSN 1691-0036 (drukāts/print)
ISSN 2592-9348 (elektronisks/online)
http://doi.org/10.22364/bf

Redakcijas adrese / Editorial Address
Baltu valodniecības katedra Humanitāro zinātņu fakultāte
Latvijas Universitāte, Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050, Latvia
e-pasts: pvanags@latnet.lv

Baltu filoloģija XXXI (1) 2022 (PDF)
http://doi.org/10.22364/bf.31

SATURS — CONTENTS

Raksti — Articles

https://doi.org/10.22364/bf.31.01
Ernesta KAZAKĖNAITĖ. Atkalatrastā 1671.–1673. gada Vidzemes luterāņu rokasgrāmata un tās izdevēja priekšvārds

Līdz šim gadam veco rakstu pētnieku lokā ceturtais Vidzemes luterāņu rokasgrāmatas izdevums (1671–1673) tika uzskatīts par pazudušo. Lai gan vēl pirms Otrā pasaules kara tā eksemplārs glabājās Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrības bibliotēkā, mainīgajos kara gados tas nozudis. Izrādās, ar Aleksandra Jansona palīdzību eksemplārs 1981. gadā nonāca Turaidas muzejrezervāta krājumā, kurā tiek glabāts arī mūsdienās. Atkalatrastā rokasgrāmatas eksemplāra parādīšanās zīmīgi samazina pētniekiem nepieejamo 17. gs. grāmatu skaitu un sniedz daudz vērtīgu ziņu latviešu rakstu valodas un vēstures pētniekiem, taču šai ziņojumā tika aplūkoti tikai daži vairāk ar grāmatniecību saistīti aspekti, proti, eksemplāra stāvoklis un tā iespējamais ceļš uz Turaidu, kā arī izdevēja priekšvārds, kas satur dažādas ziņas par grāmatas tapšanu. Pateicoties Inetai Balodei, pielikumā ir atrodams rakstā apskatāmā atkal pieejamā priekšvārda tulkojums latviešu valodā.
Atslēgvārdi: 17. gadsimts, Vidzemes luterāņu rokasgrāmata, Heinrihs Besemesers, Turaidas muzejrezervāts
Keywords: 17^th century, Vidzeme’s Lutheran Handbook, Heinrich Bessemeser, Turaida Museum Reserve

https://doi.org/10.22364/bf.31.02
Rolandas KREGŽDYS. Rytų baltų toponimų sando -sat(-) /-sath ir jo variantų -sāt(-e) /-zate kilmė (top. lie. Abelssat, Pawll Lamßatt, Nimmersath)

Straipsnyje analizuojama rytų baltų vietovardžių sando -sat(-) /-sath ir jo variantų -sāt(-e) /-zate kilmė. Šio struktūrinio elemento etiologija grindžiama detaliu fonomorfologiniu top. lie. Abelssat, Pawll Lamßatt, Nimmersath tyrimu, suponavusiu visiškai naują jo etimologinę eksplikaciją. Priešingai ligšioliniams tyrėjų mėginimams įžvelgti paveldėtos formos ar finų kalbų skolinio vartoseną, šis sandas priskiriamas germanizmams – kadastro terminams, reflektuojantiems sub. v. v. ž. sât, sate ‘vieta; (kaimo) gyvenvietė, sodyba; sodžius; sodybvietė; žemės valda, žemės sklypas; žemės ploto vienetas, vartotas Vokietijoje (7–15 ha); statinys’, taip pat sub. a. v. a. sath, sadt ‘t. p.’.
Raktažodžiai: kadastro terminas, germanizmas, v. v. ž. sât, sate, a. v. a. sath, sadt
Keywords: cadastral term, Germanism, MLG sât, sate, EHG sath, sadt

https://doi.org/10.22364/bf.31.03
Dzintra PAEGLE. Pārdomas par Johana Teodora Bērenta (1784–1866) kapavietu Suntažos

Rakstā analizēti Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumenti un biogrāfiskās ziņas par Suntažu mācītāja J. T. Bērenta atdusas vietu Suntažos, lai noskaidrotu kaut aptuvenu tās atrašanās vietu. Pašlaik ir netieši, bet ticami pierādījumi, ka Bērents ir bijis apglabāts zudušajā kapsētā ap Suntažu baznīcu līdzās savai dzīvesbiedrei.
Atslēgvārdi: Johans Teodors Bērents, Suntažu baznīca, Suntažu kapi
Keywords: Johann Theodor Berent, Suntaži church, Suntaži cemetery

https://doi.org/10.22364/bf.31.04
Jūratė PAJĖDIENĖ. Velniavimasis kasdieniame žemaičių šnekėjime (remiantis XX a. II pusės medžiaga)

Straipsnyje aptariamas kasdieniame žemaičių šnekėjime aptinkamų mitinių būtybių įvardijimų dažnio ir kalbėjimo situacijų ryšys. Tyrimas paremtas knygoje Taip šneka tirkšliškiai (Girdenis, par., 1996) paskelbtų šiaurės žemaičių telšiškių XX a. II pusės kasdienybės kalbėjimo tekstų medžiaga.
Raktažodžiai: mitinės būtybės vardas, eufemizmas, pejoratyvinis kreipinys, situacinis (ne)apibrėžtumas
Keywords: name of mythical creatures, euphemism, pejorative address, situational (in)definiteness

https://doi.org/10.22364/bf.31.05
Alma RAGAUSKAITĖ. Kėdainiečių vyrų įvardijimo tendencijos XVIII a. Kėdainių istorijos šaltiniuose

Straipsnyje nagrinėjama Kėdainių miesto gyventojų (lietuvių) vyrų įvardijimo sistema. XVIII a. jų užrašymas įvairavo, turėjo savo ypatumus. Tai lėmė magistrate spręstų bylų įrašų kontekstas, raštininkų kompetencija, skirtinga asmenų socialinė ir ekonominė padėtis. Aptarus 362 XVIII a. vyrų užrašymus, nustatytas populiariausias dvinaris įvardijimo būdas – vardu ir pavarde. Ištyrus XVIII a. kėdainiečių pavardes darybos aspektu, paaiškėjo, jog produktyviausios šiuo laikotarpiu buvo slaviškos -sk- ir -evič priesagos. XVIII a. Kėdainių Šv. Jurgio katalikų parapinės bažnyčios krikšto metrikuose pastebėta įvardijimų, kuriuose funkcionavo autentiškų vyrų pavardžių.
Raktažodžiai: Kėdainiai, XVIII amžius, kėdainietis, įvardijimas, istorinis asmenvardis
Keywords: Kėdainiai, 18^th century, Kėdainiai resident, naming, historical personal name

https://doi.org/10.22364/bf.31.06
Bonifacas STUNDŽIA. Klaipėdos krašto aukštaičių dūriniai: morfologinė sandara ir dėmenų kilmė

Straipsnyje, daugiausia remiantis garso įrašais, analizuojama Klaipėdos krašto aukštaičių (KlpA) tarmės dūrinių morfologinė sandara ir dėmenų kilmė. Siekiant įvertinti tiriamosios tarmės dūrybos padėtį darybos sistemoje pasitelkiami kitų lietuvių kalbos vakarų arealo tarmių duomenys, autoriaus surinkti iš spausdintų ir rankraštinių tekstų, taip pat kelių tarminių žodynų medžiaga. Tyrimas parodė, kad 1) dūryba, palyginti su vedyba, yra retas reiškinys tiek tirtame, tiek visame vakariniame lietuvių kalbos tarmių areale; 2) KlpA plote ir visame vakariniame lietuvių kalbos tarmių areale produktyviausi yra dūriniai su daiktavardiniu antruoju dėmeniu (pusės jų daiktavardinis yra ir pirmasis dėmuo), o veiksmažodinį antrąjį dėmenį turi apie penktadalis kompozitų; 3) daugumos dūrinių dėmenimis eina indigenūs žodžiai, o bent vieną skolintą dėmenį turi apie šeštadalis kompozitų; 4) dūrinių, kurie būdingi tiriamajai ir aplinkinėms tarmėms, rasta nedaug, – vyrauja kompozitai, patekę į tarmes iš viešosios rašytinės ar sakytinės vartosenos (įskaitant ir sovietinį laikotarpį) arba paliudyti įvairiose tarmėse.
Raktažodžiai: dūriniai, dūrinių morfologinė sandara, dūrinių dėmenų kilmė, lietuvių kalbos tarmės, Klaipėdos krašto aukštaičiai
Keywords: compounds, morphological structure of compounds, origin of the components of compounds, Lithuanian dialects, Aukštaitians of Klaipėda region

Arhīvu materiāli — Archive materials

Anna VAGALE. Aulejas izloksnes fonetika un vārdu atvasināšana

Šī ir Annas Vagales (1912–2006) Latvijas Valsts universitātē 1957. gadā aizstāvētā diplomdarba otra daļa. Tā veltīta augšzemnieku dialekta Aulejas izloksnes vārddarināšanai. Pirmā daļa publicēta BF 28. sējuma 1. burtnīcā (2019). Autore labi pazinusi gan savu, gan kaimiņu izloksni, vairākos gadījumos koriģējusi līdzšinējos valodnieku atzinumus. Darba vērtība ir arī tā, ka tajā iekļautie piemēri un teksts attiecināmi uz Latvijas situāciju pirms Otrā pasaules kara.
Atslēgvārdi: augšzemnieku dialekts, latgaliskās izloksnes, Auleja, morfoloģija, vārddarināšana.
Keywords: High Latvian, Latgalian, Auleja, morphology, word-formation

Lidija LEIKUMA. Anna Vagale un viņas darbs filoloģijā

Rakstā sniegts pārskats par Annas Vagales (1912–2006) dzīvi un darbību, īpaši akcentējot viņas ieguldījumu latgalisko izlokšņu izpētē. Par A. Vagales nozīmīgāko devumu uzskatāma latgaliskā leksika J. Endzelīna un E. Hauzenbergas darbā „Papildinājumi un labojumi K. Mǖlenbacha Latviešu valodas vārdnīcai“ (I sēj. 1934–1938; II sēj. 1946), izlokšņu folkloras, etnogrāfijas un leksikas vākums grāmatā „Nu sakneitis lozda zīd: Annys Vagalis folklorys i etnografiskūs materialu vuokums Kruoslovys apleicīnē“ (2019), kā arī viņas diplomdarbs „Aulejas izloksnes fonetika un vārdu atvasināšana” (1957), kas publicēts žurnālā „Baltu filoloģija“: XXVIII (1) 2019 un XXXI (1) 2022.
Atslēgvārdi: Anna Vagale, latviešu dialektoloģija, latgaliskās izloksnes
Keywords: Anna Vagale, Latvian dialectology, Latgalian

Hronika — Chronicle

Pēteris Vanags. 12. starptautiskais seminārs Latviešu raksti un raksti Baltijā 16.–19. gadsimtā – pētniecības aktualitātes un problēmas

Rakstā īsumā atreferēts divpadsmitais 2022. gada 14. janvārī Rīgā notikušais latviešu senajiem rakstiem veltītais seminārs „Latviešu raksti un raksti Baltijā 16.–19. gadsimtā – pētniecības aktualitātes un problēmas”. Referātos tika aplūkoti 16.–19. gs. autoru un izdevumu nozīme latviešu rakstu valodas un literatūras vēsturē, kā arī valodas parādības dažādos šī perioda iespiestos un rokraksta avotos: rakstība, leksika, vārddarināšana, semantika, gramatika. Īpaša uzmanība bija veltīta pētnieciskajā apritē atgrieztajam latviešu luterāņu baznīcas rokasgrāmatas Lettisches Vade mecum 1671.–1673. gada izdevuma vienīgajam zināmajam pilnīgajam eksemplāram, kas tagad glabājas Turaidas muzejrezervāta krājumā. Konvolūts nozīmīgs ar K. Fīrekera dziesmu pirmajiem publicējumiem, ar H. Kleinšmita Lattweeſcho Pataro=Ghramatas pirmizdevumu, kā arī citu tekstu izdevumiem.
Atslēgvārdi: latviešu rakstu valodas vēsture, latgaliešu rakstu valoda, ortogrāfija, gramatika, semantika
Keywords: history of written Latvian, Latgalian, orthography, grammar, semantics

Edmundas TRUMPA. 57. Artura Ozola dienas konference

Rakstā īsumā atreferēta 57. Artura Ozola dienas konference, kas notika Rīgā 2022. gada 20. maijā. Tajā piedalījās valodnieki no Latvijas, Lietuvas un Krievijas. Konference bija veltīta Jāņa Endzelīna grāmatas „Lettisches Lesebuch“ simtgadei. Referātos tika aplūkots gan Jāņa Endzelīna, gan arī citu valodnieku ieguldījums latviešu tekstu publicēšanā. Tāpat referētāji pievērsās arī citām aktuālām baltu valodu izpētes problēmām.
Atslēgvārdi: Artura Ozola dienas konference, Jānis Endzelīns, „Lettisches Lesebuch“
Keywords: Arturs Ozols‘ conference, Jānis Endzelīns, „Lettisches Lesebuch“

Rainer Eckert. Die Baltistik im wiedervereinigten Deutschland

Dieser Beitrag beschreibt die Entwicklung der Baltistik in den ersten Jahren im wiedervereinigten Deutschland. Zunächst wird der historische Kontext in Form eines groben Umrisses der Situation der Baltistik im gespaltenen Deutschland nach dem Zweiten Weltkrieg dargelegt. Dann werden die Aktivitäten der Baltistik in Deutschland seit der Wiedervereinigung dargestellt, untergliedert in die Bereiche der Sprachenlehre, der Lehrbücher, der Sprachdenkmäler, weiterer Buchpublikationen, der Fortsetzung der Untersuchungen zum Nehrungskurischen, sowie der Institutionalisierung der Baltistik in der deutschen Hochschullandschaft. Abschließend wird ein Ausblick auf die weitere Entwicklung der Baltistik gegeben.
Schlüsselwörter: Baltistik, wiedervereinigtes Deutschland, BRD, DDR, historische Entwicklung
Keywords: Baltistics, reunited Germany, FRG, GDR, historical development

In Memoriam — Obituaries

Lidija LEIKUMA. Michał Hasiuk (1931–2021)

Raksts veltīts ievērojamā poļu valodnieka, baltista, Adama Mickeviča universitātes Poznaņā emeritētā profesora Mihala Hasjuka (Michał Hasiuk, 1931–2021) piemiņai. Sniegta profesora īsa biogrāfija un  radošā darba apskats.
Atslēgvārdi: Michal Hasiuk
Keywords: Michal Hasiuk

Izdošanas principi – Publication Policy