Akadēmiskais centrsDevītie “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi” notika 2023. gada 1. un 2. decembrī klātienē Valmieras muzejā, kur astoņās sesijās 31 dalībnieks prezentēja savu referātu. Starptautiskās konferences pirmajā dienā bija klausāmi 13 ziņojumi angļu valodā, bet otrajā – 18 latviešu valodā. Ar saviem pētījumiem ikvienu interesentu klātienē iepazīstināja jaunie pētnieki no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, kā arī Francijas un Horvātijas atmiņas institūcijām, augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības iestādēm. Attiecīgi pirmo reizi lasījumos piedalījās vairāki ārpus Baltijas valstīm studējoši doktoranti, iezīmējot jautājumus plašākai diskusijai par turpmāku zinātniskā pasākuma attīstību. Turklāt, tuvojoties 10. konferences gadam, bija konstatējams acīmredzams pārejas posms, kad vairāki iepriekšējo gadu referenti bija kļuvuši par pārliecinošiem sesiju vadītājiem.
Krājumā iekļauti 18 jauno vēsturnieku pētījumi, lai gan sākotnēji iesniegto rakstu skaits bija lielāks. Konferences organizētāju mērķis vienmēr ir bijis piedāvāt mācīšanās iespēju gan referēšanā, gan publikāciju izstrādē, taču šis process nekad nav bijis īstenojams kā visiem vienāds šablons un sasniegtais rezultāts allaž ir bijis atkarīgs galvenokārt no paša autora. Kvalitātes veicināšanā lielu ieguldījumu nesavtīgi snieguši vairāk nekā 35 dažādu nozaru pieredzējuši profesionāļi no Latvijas un ārvalstīm, anonīmi recenzējot visas publikācijas. Krājuma sastādītāji izsaka visdziļāko pateicību recenzentiem par veltīto laiku un ieguldīto enerģiju rezultāta tapšanā. Ikviena raksta izstrāde prasa daudz darba, tādēļ, novērtējot autoru neatlaidību un vēlmi gūt pieredzi, piedāvājam interesentiem starpdisciplinārus rakstus par dažādām vēstures tēmām no aizvēstures līdz 20. gadsimtam.
Mg. hist. Justīnes Timermanes interešu centrā ir viena Centrālzviedrijas reģiona piemiņas tradīcijas vikingu laikmetā. Autore kapakmeņos Esterjētlandē saskata daudz kopīga ar rūnakmeņiem. Rakstā konstatēts, ka divas paralēli pastāvošās prakses atspoguļojušas dažādu sabiedrības grupu izpratni par kristietību un gatavību pieņemt pārmaiņas.
Eksas-Marseļas Universitātes doktorants Žeroms Kasali (Jérôme Casali) pievērsies Akvīnas Toma mācībā balstīto uzskatu atjaunotnei 19. un 20. gadsimtā. Aplūkojot dominējoši franču valodā runājošu Eiropas reģionu, autora uzmanības lokā nonākusi juridiskā zinātne un politika. Šajās jomās neotomisma pārstāvji pārskatījuši sociālās attiecības un likumu būtību, kā to mērķi izvirzot kopēja labuma sasniegšanu.
Daugavpils Universitātes doktorants Kaspars Strods aplūko labi atpazīstamo, jau folklorizēto Anša Kaupēna bandu, tās izpētē izmantojot iepriekšējās izmeklēšanas dokumentus. To saturs atklājis vairākus pastrādātos noziegumus un noziedznieka sadarbības līmeni ar izmeklētājiem. Vienlaicīgi konstatējama arī karadarbības pieredzes traumatiskā ietekme uz A. Kaupēna psihi.
Eksas-Marseļas Universitātes doktorante Elēna Tabarī (Hélène Tabary) izvērtē izpratni par darbu liberāļu idejās Francijā 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā. Šis jautājums radījis autores interesi, aplūkojot Francijā izdomātās tiesības uz darbu. Konstatēts – lai arī liberālisms radīja apstākļus brīvam darba tirgum, sabiedrības sociālā struktūra Francijā neļāva šīs brīvības izmantot.
LU doktorante Diāna Hristenko analizē divu Lietuvas latviešu darbību Lietuvas evaņģēliski luteriskās baznīcas vadībā sarežģītajā laika posmā no 1941. līdz 1951. gadam. Ēriks Leijeris un Jons Kalvans (Jonas Kalvanas) bija Lietuvas evaņģēliski luteriskās konsistorijas vadītāji. Autore secina, ka aplūkotajām personām bija svarīga nozīme baznīcas saglabāšanā sovetizācijas apstākļos.
Eksas-Marseļas Universitātes doktorants Žans Šarls Pelao-Radiņš (Jean-Charles Pelao-Radiņš) sniedz ieskatu diplomātiskās imunitātes jautājumos no juridiskās un vēsturiskās perspektīvas. Rakstā norādīts uz teorētiskā ietvara trūkumu šī principa izpratnē un ievērošanā praksē. Kā piemēru autors izmantojis arī Latvijas sūtņa pieredzi Francijā pēc Latvijas okupācijas.
Tallinas Universitātes doktoranta Džeimsa Montgomerija Baksenfīlda (James Montgomery Baxenfiel) uzmanības lokā ir nerealizēti valstu veidošanas projekti, konkrēti – ideja par Latvijas–Lietuvas valsti. Piedzīvojot transformācijas, tā turpināja pastāvēt visā autora aplūkotajā laika posmā no 1884. līdz 1984. gadam. Secināts, ka idejas popularitātes augstākais punkts bija Pirmā pasaules kara pēdējos gados.
LU maģistrante Enija Zaķe pievērsusies Lubāna līdzenuma apbedījumu vietu ainavas izpētei dzelzs laikmetā. Secināts, ka apbedījumu vietu ierīkošanu ietekmēja klimata izmaiņas, apdzīvotības tendences un zemkopības attīstība. Konstatējamas arī atšķirības kultūretnisko grupu starpā.
LU maģistrants Kaspars Markus Molls aplūko Rietumkurzemes ūdensceļu potenciālu kultūras un maiņas sakaros laika posmā no 9. līdz 11. gadsimtam. Konkrēti pētot Užavas, Rīvas un Sakas piemērus, autors konstatē, ka kuģojamības iespēja nebija vienīgais faktors šo upju izmantošanā. Balstoties arheoloģiskajās liecībās, starpkultūru sakaros visvairāk tika izmantots Užavas ūdensceļš.
Bc. hist. Antras Kozlovas interešu centrā ir sadoto roku motīvs rotaslietās. To aplūkojot, kā piemēri izmantotas rotaslietas, kas atrastas Tukuma 14.–18. gadsimta kapsētas arheoloģiskajās izpētēs. Autore pieņem, ka šīm rotaslietām bija ar derību un laulību saistīta simboliskā nozīme.
Mg. hist. Germans Ļebezovs vērtē Krievijas impērijas Likumdošanas komisijas darbību 1767. un 1768. gadā, aplūkojot Baltijas provinču privilēģijas. Konstatēts, ka komisijā Baltijas pārstāvji aizstāvēja savas intereses. Tikmēr oponenti piedāvāja daudzveidīgu argumentāciju par labu likumdošanas unifikācijai.
Daugavpils Universitātes maģistrants Andris Uškāns analizē Rēzeknes attīstību 18. un 19. gadsimta mijā, izmantojot pieejamās 1778. gadā apstiprinātā pilsētas ģenerālplāna kopijas. Tajās ietvertās informācijas atšķirības ļāva konstatēt dažādus sarežģījumus pilsētas attīstības plānošanā. Konstatētas vecpilsētas daļas, kas aptuveni atbilst 1778. gada ģenerālplānam.
LU doktorante Beāte Lielmane pēta 19. gadsimta pirmās puses būvnoteikumus, detalizētāk skatot Rīgas priekšpilsētu jautājumu. Autore normatīvos konstatē militāro prasību fundamentālu ietekmi uz pilsētas izaugsmes iespējām. Būtiskas atšķirības apbūves noteikumos starp Iekšrīgu un priekšpilsētām kavēja vienmērīgu attīstību.
LU maģistrants Andris Gailis sniedz ieskatu saimniecības vēsturē nozīmīgā jautājumā par Latvijas elektrības apgādi laika posmā no 1919. līdz 1940. gadam. Autors novērtē, ka tika izveidoti ievērojami valsts elektrifikācijas plāni vienota elektrotīkla izveidei. Lai arī visas ieceres neizdevās īstenot, tomēr secināts, ka kopumā valsts darbība šajā jomā bija veiksmīga.
Mg. hist. Laura Kļaviņa aplūko lielinieku – Iskolata – režīmu Valmieras apriņķī, konkrēti pētot tā īstenotos arestus un iedzīvotāju deportāciju 1918. gada februārī. Publikācijā raksturots, ka represijas lielākoties bija ideoloģiski motivētas un norisinājās steigā. Ņemot vērā Latvijas historiogrāfijā ierasto PSRS īstenoto deportāciju raksturojumu, autore izceļ šīs terora formas senāku vēsturi Latvijas teritorijā.
LU maģistrante Samanta Fiļimonova raksturo Latvijas Tiesu palātas darbību Latvijas Republikā līdz Kārļa Ulmaņa apvērsumam. Kā viena no galvenajām tiesu varas iestādēm tā pildīja ļoti nozīmīgas funkcijas tieslietu sistēmas kvalitatīvā darbībā un attīstībā. Autore izcēlusi tās sastāvā esošā Zinātniskā tiesu ekspertīzes institūta nozīmi un kvalitatīvu darbu pierādījumu analīzē un atzinumu sniegšanā.
LU doktorante Baiba Pazāne izvērtē latviešu pareizticīgo draudžu darbību 20. gadsimta 20. un 30. gados, konkrēti pievēršoties vienai no lielākajām draudzēm kā piemēram. Autore konstatē, ka agrārās reformas dēļ draudzēm bija jāsaskaras ar izaicinājumiem nekustamo īpašumu saglabāšanā. Tāpat sarežģījumus radīja klēra locekļu nodrošināšana.
Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrante Monta Gintere iepazīstina ar Latvijas armijas virsnieka Herberta Mangolda dzīvesgājumu un radītajiem mākslas darbiem. Autore secina, ka mākslinieka daiļradē vērojama gan romantizēta nacionālisma, gan fantastikas tematika. Rakstā kā nozīmīgi vēstures avoti izcelti izsūtījumā tapušie mākslas darbi.
Krājuma tapšanu atbalstījis ļoti plašs personu loks. Izsakām īpašu pateicību Richarda Zariņa piemiņas fondam un profesoram Ērikam Jēkabsonam. Tāpat augstu novērtējam LU Akadēmiskā apgāda sniegto atbalstu un LU Latvijas vēstures institūta informācijas speciālistes Elitas Egles darbu krājuma sagatavošanā. Jauno vēsturnieku pētījumi plašākam interesentu lokam pieejami gan drukātā, gan elektroniskā formā brīvpieejā LU repozitorijā.
Ginta Ieva Bikše
LU Latvijas vēstures institūts