Akadēmiskais centrsJauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi VIII (2022) | 184-195 | PDF
https://doi.org/10.22364/jvzl.08.15
Latvijas un ASV 1926. gada Pagaidu tirdzniecības nolīgums
Marika Selga
Mg. soc. sc., doktorante, Latvijas Universitāte
Anotācija
1922. gada septembrī Latvijas valdība ASV pārstāvim Rīgā iesniedza tirdzniecības līguma projektu. ASV 1923. gadā piedāvāja savu Draudzības, tirdzniecības un konsulāro tiesību līguma projektu. Taču plānotā līguma vietā 1926. gada 1. februārī tika parakstīts Pagaidu tirdzniecības nolīgums. Raksta mērķis ir ieskicēt ASV un Latvijas tirdzniecības līguma sarunu gaitu, precizēt ASV attieksmi pret Baltijas klauzulu, kā arī identificēt iemeslus Pagaidu tirdzniecības nolīguma parakstīšanai. Autore konstatē, ka ASV bija ieinteresētas līguma parakstīšanā, tām nebija iebildumu pret Baltijas klauzulu, taču vienošanos ietekmēja ASV–Vācijas tirdzniecības līguma ratifikācijas kavēšanās ASV Senātā, kā rezultātā ASV ierosināja Līgumu parakstīt modus vivendi. Latvijas pusei šāds modelis sākotnēji nebija pieņemams.
Atslēgvārdi: Latvijas–ASV attiecības, L. K. Sēja (Seya), Z. A. Meierovics, F. V. B. Kolmens (Coleman), starpkaru periods.
The 1926 Provisional Commercial Agreement between Latvia and the United States
Marika Selga
Mg. soc. sc., a doctoral student at the University of Latvia
Abstract
In September 1922, Latvia submitted a draft Treaty to the U.S. representative in Riga. In 1923, the U.S. proposed its own draft for a Treaty. However, instead of the intended Treaty, a Provisional Commercial Agreement was signed on February 1, 1926. This article provides an insight into the process of the USA-Latvian trade agreement negotiations; clarifies the attitude of the U.S. towards the “Baltic clause”, and explains why the Provisional Commercial Agreement was signed. The author finds that the USA was interested in signing the agreement and had no objection to the “Baltic Clause”, but was impeded was affected by the delay of the ratification process in the U.S. Senate of the similar U.S.-Germany Treaty of Friendship, Commerce and Consular Rights. As a result of these impediments, the U.S. proposed to use modus vivendi. Initially, such a model was not acceptable for the Latvian side.
Keywords: Latvia-U.S. relations, L. K. Sēja (L. Seya), Z. A. Meierovics, F. W. B. Coleman, interwar period, trade.