Akadēmiskais centrsKonstantīna Jezovitova (1893–1946) darbības analīze Latvijā (1919–1934) [PDF]
Milana Drugoveiko
Bc. hist., Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes maģistrante, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva Dokumentu pieejamības un izmantošanas nodaļas galvenā arhīviste
ANOTĀCIJA
Konstantīna Jezovitova (1893–1946) darbība bija vērsta uz Latvijas baltkrievu minoritātes nacionālās pašapziņas veicināšanu. Rakstā analizēta Konstantīna Jezovitova darbība Latvijā parlamentārajā posmā, kad tās rezultātā Latvijā izveidojās vairākas baltkrievu kultūras biedrības, baltkrievu minoritātes izglītības pārvalde, baltkrievu politiskā partija, kā arī sniegts būtisks ieguldījums sabiedrības izpratnē par Baltkrievijas un baltkrievu pašnoteikšanās vēsturi. Viņa darbība rada būtisku priekšstatu par vienu no lielākām minoritātēm Latvijā parlamentārajā posmā. Ņemot vērā Konstantīna Jezovitova sabiedriski politisko darbību kopš 1919. gada, viņa mērķis bija panākt savas etniskās dzimtenes nacionālo neatkarību, kas sarežģīja valsts un minoritāšu politiku.
Atslēgvārdi: Latvijas iekšpolitika, minoritāte, baltkrievi, pašapziņa
Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi VII (2021) ♦ 220.–230. lpp. ♦ https://doi.org/10.22364/jvzl.07.17
Analysis of the Activities of Konstantin Jezovitov (1893–1946) in Latvia from 1919 to 1934 [PDF]
Milana Drugoveiko
BA in History, MA student at the University of Latvia, main archivist at the Division of Documents Accessibility and Use, National Archives of Latvia, Latvian State History Archives
ABSTRACT
The efforts of Konstantin Jezovitov (1893–1946) were aimed at promoting the national self-conscience of the Latvian Belarusian minority. The article analyses the activities of Konstantin Jezovitov in Latvia at the parliamentary stage. As a result of the activities of Konstantin Jezovitov, several Belarusian cultural associations, a Belarusian minority education administration, a Belarusian political party, as well as an important contribution to the community’s understanding of the history of self-determination of Belarusian and the history of Belarus, emerged during the parliamentary stage. His efforts provide an essential picture of one of the largest minorities in Latvia at the parliamentary stage. In view of the public–political activities of Konstantin Jezovitov since 1919, his purpose was to achieve the national independence of his ethnic homeland, which complicated national and minority policies.
Keywords: Latvian domestic policy, minority, Belarusians, self-awareness
The Scholarly Readings of Young Historians VII (2021) ♦ pp. 220-230 ♦ https://doi.org/10.22364/jvzl.07.17