Akadēmiskais centrsSubjektīvā drošības uztvere – izpētes ietvara konstruēšana [PDF]
Žaneta Ozoliņa, Iveta Reinholde, Sigita Struberga
https://doi.org/10.22364/liesdu.01
Nodaļā atspoguļoti drošības subjektīvās uztveres izpētes svarīgākie metodoloģiskie aspekti, kuri izmantoti Latvijas iedzīvotāju viedokļu noskaidrošanai empīrisko datu ieguvē. Drošības izzināšanai Latvijā ir senas tradīcijas, tomēr tās subjektīvie aspekti nav pietiekami apzināti. Tiem ir īpaša loma laikā, kad valstī tiek ieviesta visaptverošā valsts aizsardzība, kurā iedzīvotāji ir ne tikai drošības patērētāji, bet arī radītāji. Izpētes metodoloģisko rāmējumu veido šādi secīgi soļi: sabiedriskās domas apaujas rezultātu analīze, kas liecina par iedzīvotāju dominējošām attieksmēm pret drošību valstī, pētāmo drošības sektoru identificēšana, attiecīgu indikatoru izvēle katram no tiem, pārvaldības indikatoru noteikšana kopumā un atbilstoši katram sektoram, fokusa grupu interviju veikšanas ietvars, pašvaldības darbinieku intervēšana atbilstoši iegūtajiem datiem par subjektīvo uztveri attiecīgajā kopienā un rekomendāciju izstrāde, kas balstīta pētījumu rezultātos. Izstrādātais un lietotais Latvijas iedzīvotāju drošības subjektīvās uztveres metodoloģiskais rāmējums ļauj iegūt dažādus datus indivīda, grupas, kopienas un valsts līmenī, tādējādi veidojot politiku, kura atbilst iedzīvotāju vajadzībām un rada nosacījumus iesaistei visaptverošā valsts aizsardzībā.
Atslēgvārdi: drošības indikatori, metodoloģija, pārvaldības indikatori, subjektīvā drošība, subjektīvā drošības uztvere.
The article focuses on the main elements of methodology applied in analysis of the subjective perception of security that is prevailing among the inhabitants of Latvia and discusses the subsequent collection of empirical data. The concept of security has been widely studied in Latvia and has long-standing traditions, while the subjective perspective of security has not been investigated and analysed. The subjective aspects of security are of particular importance at the present time when the government is introducing a comprehensive defence concept. This comprehensive defence concept presupposes that society acts not only as a consumer but also as a provider of security. The methodological framework consists of the following components: 1) analysis of existing public opinion polls that serve as a source of information on the dominant attitudes towards security in the country, 2) identification of the most relevant security sectors, 3) elaboration of indicators relevant in each of the sectors, 4) focus group interviews based on the set of indicators in selected municipalities, 5) further interviews with municipal employees based on the results of the focus group interviews, thus comparing whether local governments are aware of the subjective perceptions of security and whether adequate policy measures are being employed, and 6) recommendations based on the results of the study. The proposed methodological framework allows to collect rich data on the subjective perception of security at the individual, group, community, and national levels; this data can then be used for policy making that responds to the needs of inhabitants and engages them in the comprehensive defence of the country.
Keywords: governance indicators, methodology, security indicators, subjective security, subjective security perception.
Latvijas iedzīvotāju subjektīvā drošības uztvere: ietekme uz drošības politikas veidošanu
Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2021. 272 lpp.
Zinātniskās redaktores: prof. Dr. paed. Žaneta Ozoliņa, prof. Dr. sc. pol. Iveta Reinholde, Mg. sc. pol. Sigita Struberga
ISBN 978-9934-18-728-5 (drukāts izdevums)
ISBN 978-9934-18-729-2 (PDF)
https://doi.org/10.22364/liesdu