Akadēmiskais centrsValoda: nozīme un forma / Language: Meaning and Form 14, 2023, 74–90. [PDF]
https://doi.org/10.22364/vnf.14.06
Critical discourse analysis of hate speech from a linguistic perspective
Indra Karapetjana, Gunta Roziņa, Margarita Spirida
Department of English Studies
Faculty of Humanities, University of Latvia
Visvalža iela 4a, Rīga, LV-1050, Latvija
E-mail: indra.karapetjana@lu.lv, gunta.rozina@lu.lv, margarita.spirida@lu.lv
The present study is concerned with the analysis of hate speech – an offensive discourse, which is harmful to democracy and to the members of targeted groups and/or individuals, whose inherent characteristics or public image is threatened.
It seems reasonable to assume that the democratic and peace-loving world has been astounded by the offensive language often used by Hungarian Prime Minister Viktor Orbán, a NATO leader and a representative of a European Union (EU) member state. Therefore, a speech by Hungarian Prime Minister V. Orbán (2022) delivered at the Bálványos Free Summer University and Student Camp on 23 July 2022, with an approximate research corpus of 9 000 words, has been selected as an object of the linguistic study. This speech has been referred to as a “racist tirade” (Coakley 2022), and European Parliament political group leaders have condemned his “openly racist declarations”, breaching the EU values (EU Parliament Press Room 2022), to mention but a few reactions to the speech. This is even more alarming at present in the context of Russia’s war against Ukraine, when Prime Minister V. Orbán’s pro-Russian stance subverts the EU’s fundamental values and hinders the EU decision-making process.
The study employed InfraNodus and Wmatrix methodology for the thematic analysis, the analysis of keyness at the word, part of speech and semantic domain level focusing on the three aspects of discursive proximization that provide for the discussion on the ideological schism in the discourse space. The results of a micro-linguistic level study of the speech indicate that from the perspective of its form, the hate speech under analysis demonstrates Prime Minister V. Orbán’s rather uncompromising stance towards the events being referred to, as well as his attitude towards the prospective action, which might be taken by the target audience. As a result, the qualitative research findings demonstrate that the hate speech under analysis exhibits the features of offensive discourse, created by means of context-dependent linguistic realizations.
Keywords: hate speech; critical discourse analysis; discursive proximization.
Naida runas kritiskā diskursa analīze lingvistiskā skatījumā
Šis pētījums ir veltīts naida runas analīzei – aizskarošam diskursam, kas kaitē demokrātijai un vērsts pret naida mērķa grupu locekļiem un/vai indivīdiem, kuru raksturīgās īpašības vai publiskais tēls ir apdraudēts.
Demokrātisko un mieru mīlošo pasauli ir pārsteigusi aizskarošā valoda, ko bieži lieto Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns (Viktor Orbán), NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vadītājs. Tāpēc pētījuma objekts ir Ungārijas premjerministra V. Orbāna runa Bālvāņosas brīvajā vasaras universitātē un studentu nometnē 2022. gada 23. jūlijā (Orbán 2022). Pētījuma korpuss ir aptuveni 9000 V. Orbāna runas vārdu. Šī runa nodēvēta par „rasistisku tirādi” (Coakley 2022). Savukārt Eiropas Parlamenta politisko grupu vadītāji nosodījuši V. Orbāna „atklāti rasistiskos paziņojumus”, kas pārkāpj ES vērtības (EU Parliament Press Room 2022). Runa ir īpaši satraucoša Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara dēļ, jo Ungārijas premjerministra V. Orbāna prokrieviskā nostāja grauj ES pamatvērtības un kavē ES lēmumu pieņemšanas procesu.
Pētījumā izmantota InfraNodus un Wmatrix metodoloģija teksta tematiskajai, atslēgvārdu, vārdšķiru un semantisko lauku analīzei, koncentrējoties uz trim diskursa aptuvenības aspektiem, kas iezīmē arī ideoloģisko šķelšanos. Runas analīzes mikrolingvistiskā pētījuma rezultāti liecina, ka analizētā naida runa formāli pauž premjerministra V. Orbāna bezkompromisa nostāju pret pieminētajiem notikumiem, kā arī parāda viņa attieksmi pret iespējamo rīcību, ko varētu veikt mērķauditorija. Pētījuma rezultāti liecina, ka analizētajai naida runai piemīt aizskaroša diskursa iezīmes, kas veidotas, izmantojot valodas konteksta resursus.
Atslēgvārdi: naida runa; kritiskā diskursa analīze; diskursa aptuvenība.
Rakstam ir Creative Commons Attiecinājuma 4.0 Starptautiskā licence (CC BY 4.0) /
This article is licensed under the Creative Commons Attribution 4.0 International License (CC BY 4.0) (https://creativecommons.org/licenses/by/4.0/)