Akadēmiskais centrsValoda: nozīme un forma / Language: Meaning and Form 13, 2022, 208-224. [PDF]
https://doi.org/10.22364/vnf.13.14
Lithuanian and Latvian laterals: Comparison of acoustic properties
Jolita Urbanavičienė, Jana Taperte
Institute of the Lithuanian Language
P. Vileišio Str. 5, 10308 Vilnius, Lithuania
E-mail: jolita.urbanaviciene@lki.lt, jana.taperte@lu.lv
The aim of the paper is to examine how acoustic contrast manifests itself between /l/ and /ʎ/ in Latvian, as well as /l/ and /lʲ/ in Lithuanian. For the study, speech recordings of 6 adult informants (3 Lithuanian and 3 Latvian male speakers) have been analysed. Initial and final laterals in closed symmetric [l]V[l] sequences and intervocalic syllable-initial laterals in V[l]V sequences have been examined. During the analysis, the focus is placed mainly on locus equations, as well as changes in formant structure (especially F1 and F2) triggered by position and vocalic context.
Acoustic data demonstrates differences in coarticulation effects between Latvian palatal /ʎ/ and Lithuanian palatalized /lʲ/. The formant structure of /ʎ/ and /lʲ/, unlike the corresponding non-palatal laterals, is more stable and less dependent on the quality of adjacent vowels. Vowel context affects the degree of palatalization, e. g. palatalized [lʲ] next to [ɪ], [iː] and [eː] is pronounced “softer” than next to [ɔ̟], [o̟ː], [ʊ̟], and [u̟ː].
Latvian /ʎ/ is characterized by a more stable vowel F2 locus, which indicates higher degree of coarticulatory resistance to vowel effects; the quality of /lʲ/, on the contrary, depends more on vowel context. The same is true (although to lesser degree) for the Lithuanian /l/. The assumption about the similarity of Latvian non-palatal /l/ and Lithuanian palatalized /lʲ/ is only partly supported by the recent data. In terms of the degree of coarticulation (indicated by slope values of locus equations), Latvian /l/ is closer to Lithuanian /lʲ/, while its formant structure, especially low F2, brings it closer to Lithuanian /l/.
Keywords: Lithuanian language; Latvian language; laterals; acoustic features; palatalization; formants; locus equations.
Lietuviešu un latviešu valodas laterālie spraudzeņi: akustisko īpašību salīdzinājums
Kopsavilkums
Rakstā tiek aplūkotas latviešu un lietuviešu standartvalodas laterālo spraudzeņu akustiskās īpašības. Raksta mērķis ir izpētīt, kādā veidā izpaužas akustiskais kontrasts starp alveolāro / dentālo /l/ un palatālo /ʎ/ latviešu valodā un starp dentālo /l/ un palatalizēto alveolāro /lʲ/ lietuviešu valodā. Rakstā analizēti sešu vīriešu (trīs lietuviešu un trīs latviešu) runas ieraksti. Tika aplūkoti sākuma un beigu līdzskaņi [l]V[l] zilbēs, kā arī intervokāli līdzskaņi mākslīgos V[l]V tipa vārdos.
Rakstā tiek analizētas laterālo spraudzeņu formantu struktūras (it sevišķi pirmā un otrā formanta) izmaiņas atkarībā no līdzskaņa pozīcijas un blakus esoša patskaņa kvalitātes, kā arī līdzskaņu lokusa vienādojumu indeksi. Akustiskie dati liecina par līdzartikulācijas procesu atšķirībām starp latviešu palatālo /ʎ/ un lietuviešu palatalizēto /lʲ/. Latviešu [ʎ] un lietuviešu [lʲ] formantu struktūra atšķirībā no atbilstošajiem nepalatalizētajiem līdzskaņiem ir stabilāka un ir mazāk atkarīga no blakus esošu patskaņu kvalitātes. Fonētiskais konteksts ietekmē palatalizācijas apjomu, piem., palatalizētais [lʲ] blakus [ɪ], [iː] un [eː] tiek izrunāts “mīkstāk” nekā [ɔ̟], [o̟ː], [ʊ̟] un [u̟ː] fonētiskajā apkaimē. Vislielākās atšķirības latviešu un lietuviešu [l] formantu struktūrā ir konstatētas intervokālā pozīcijā. Latviešu laterālajam spraudzenim /ʎ/ ir raksturīgs visstabilākais F2 lokuss, kas liecina par lielāku artikulārās pretestības pakāpi starp līdzskani un blakus esošo patskani. Turpretī lietuviešu /lʲ/ F2 lokuss ir mainīgāks un vairāk atkarīgs no fonētiskās apkaimes. Tas pats attiecas arī uz lietuviešu /l/.
Atslēgvārdi: lietuviešu valoda; latviešu valoda; laterālie spraudzeņi; akustiskās pazīmes; palatalizācija; formants; lokusa vienādojumi.
Rakstam ir Creative Commons Attiecinājuma 4.0 Starptautiskā licence (CC BY 4.0) /
This article is licensed under the Creative Commons Attribution 4.0 International License (CC BY 4.0)
https://creativecommons.org/licenses/by/4.0/)