Akadēmiskais centrsValoda: nozīme un forma / Language: Meaning and Form 12, 2021, 195–207. [PDF]
https://doi.org/10.22364/vnf.12.13
Sufiksa -ul- desemantizēšanās Latvijas vietvārdos
Anita Paidere
Latvistikas un baltistikas nodaļa
Humanitāro zinātņu fakultāte, Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga LV-1050, Latvija
Rakstā, balstoties uz piemēriem Latvijas toponīmijā, analizēts sinhroniskā aspektā desemantizējies sufikss -ul- un aplūkoti derivatīvie modeļi S + -ul- → S un S + -ul- + -āj- → S, galveno uzmanību pievēršot koku nosaukumu priede, apse, bērzs un liepa motivētiem atvasinājumiem. Vietvārdi, kas ir homonīmi sugasvārdiem, var sniegt vērtīgu materiālu dažādu valodas pārmaiņu procesu, t. sk. gramatizēšanās un desemantizēšanās, pētījumiem. Ja sufikss -ul- mūsdienu valodā zaudējis produktivitāti un arī vietvārdos atrodams daudz retāk, tad no mūsdienu vārddarināšanas viedokļa mazproduktīvs derivatīvais modelis S + -ul- + -āj- → S, galvenokārt saistīts ar atvasinājumu priedulājs, vietvārdos un arī uzņēmumu nosaukumos sastopams samērā bieži. Leksēma priedulājs, kura agrāk bija vērojama mežu, pļavu un purvu nosaukumos, mūsdienās vairāk saistīta ar oikonīmiem (pārsvarā mājvārdiem) un ergonīmiem (uzņēmumu nosaukumiem) un vairumā gadījumu tiek lietota daudzskaitļa formā priedulāji. Tradicionālajā onomastikā šādi toponīmu un onīmu kategorijas maiņas procesi tiek dēvēti par transtoponimizēšanos un transonimizēšanos. Neraugoties uz to, ka mūsdienu vārddarināšanā derivatīvais modelis S + -ul- + -āj- → S izmantots arvien retāk un tiek uzskatīts par mazproduktīvu, nosaukumu, kuru sastāvā ir leksēma priedulājs vai priedulāji, skaitam ir tendence pieaugt. Iespējamais skaidrojums varētu būt saistīts ar nosaukuma labskanību, semantisku piemērotību konkrētai vietai vai objektam, tomēr šāda atziņa būtu balstāma uz padziļinātiem pētījumiem, kā arī aptaujām par nosaukuma izvēles motivāciju.
Atslēgvārdi: desemantizēšanās; sufikss; toponīmija; motivētājvārds; transonimizācija.
Desemantization of suffix -ul- in Latvian place names
Summary
The article analyses desemantization of suffix -ul-, illustrating it with examples of Latvian toponyms. Place names that are homonymous with common nouns can give a valuable insight into the process of desemantization involved in the process of grammaticalization. Research also considers derivation with two suffixes -ul- + -āj-, which can be seen as result of loss of initial semantics of suffix -ul-. Most of such derived names are motivated by Latvian tree-names: priede ‘pine’, apse ‘aspen’, bērzs ‘birch’ and liepa ‘linden’. There are significantly more toponyms with two suffixes -ul- + -āj- than with only suffix -ul-. The most popular name of this group is Priedulājs, nowadays especially frequent among Latvian oikonyms and ergonyms, earlier quite often found in the names of forests, meadows and swamps. In traditional onomastics, such cases are associated with transtoponymization and transonymization. Although using two suffixal (-ul- + -āj-) deriving for new substantives in Latvian language is not a very productive approach, the number of names that include Priedulājs / Priedulāji is increasing. It could be explained with the euphony of the name, although such a conclusion would need to be based on specific research, as well as surveys on the motivation for choosing a name.
Keywords: desemantization; suffix; toponymy; motivation word; transonymization.
Rakstam ir Creative Commons Attiecinājuma 4.0 Starptautiskā licence (CC BY 4.0) / This article is licensed under the Creative Commons Attribution 4.0 International License (CC BY 4.0) (https://creativecommons.org/licenses/by/4.0/)