Akadēmiskais centrsValoda: nozīme un forma / Language: Meaning and Form 12, 2021, 142–162. [PDF]
https://doi.org/10.22364/vnf.12.10
Verba nozīmju nošķiršana: teorija un prakse
Ilze Lokmane
Latvistikas un baltistikas nodaļa
Humanitāro zinātņu fakultāte, Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga LV-1050, Latvija
Laura Rituma
Mākslīgā intelekta laboratorija
Matemātikas un informātikas institūts, Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 29, Rīga LV-1459, Latvija
Rakstā aplūkoti elektroniskā resursa „Latviešu valodas leksiskais tīkls” (Latvian WordNet) veidošanas principi un tapšanas gaita, jo īpaši resursa izveidei nepieciešamā daudznozīmīgu vārdu nozīmju sistēmas pārskatīšana un vienotu nozīmes šķiršanas kritēriju izstrāde. Vārdu nozīmju pārskatīšana ir nepieciešama, pirmkārt, lai pārliecinātos, vai vārdnīcā minētā nozīmju sistēma laika gaitā nav mainījusies, otrkārt, lai elektroniskās vārdnīcas Tēzaurs.lv šķirkli padarītu pārskatāmu un lietotājam viegli uztveramu un, treškārt, lai atvieglotu elektroniskajā resursā iekļaujamo semantisko attieksmju – sinonīmijas, hiponīmijas, meronīmijas un antonīmijas – noteikšanu.
Teorētiskajā daļā īsi raksturotas galvenās semantikas atziņas, kas attiecas uz daudznozīmīgu vārdu, īpaši verbu, semantisko struktūru saistībā ar leksikogrāfijas praksi, – atsevišķu nozīmju jeb leksiski semantisko variantu tipi, savstarpējās attieksmes, skaidrošanas veidi un attēlošana vārdnīcā. Galvenā uzmanība veltīta nozīmju nošķiršanas kritēriju aprakstam un analīzei, korpusa datu izmantošanai nozīmju nošķiršanā, tuvāk aplūkots arī nozīmes nianses jēdziens un nianšu attieksmes ar virsnozīmi.
Raksta empīriskajā daļā detalizēti aplūkota trīs dažādas semantikas un saistāmības verbu domāt, spēlēt un dot nozīmju sistēmas izveide. Nozīmju nošķiršanā izmantoti šādi kritēriji: semantisko elementu analīze, semantiskā saistāmība, sintaktiskā saistāmība, iespēja aizstāt ar sinonīmu vai ekvivalentu citā valodā. Konstatēts, ka nozīmju nošķiršanas pamatā liekams kritēriju kopums un tas, kuri kritēriji izrādās svarīgāki, atkarīgs no verba semantiskās grupas.
Atslēgvārdi: elektronisks valodas resurss; leksiskā semantika; daudznozīmība; sinonīmija; saistāmība.
Verb sense distinction: Theory and practice
Summary
The article deals with the principles and process of creation of the electronic lexical database WordNet for the Latvian language. The focus is directed at elaboration of common criteria for word sense distinction.
The theoretical part briefly describes key notions in lexical semantics as related to the semantic structure of polysemantic words, especially verbs. Special attention is paid to the types and mutual relations of senses, and their description in dictionaries. The main goal of this part is to elaborate common criteria for distinguishing verb senses according to semantic theory, lexicographic sources, and corpus data. In relation to this, the notion of subsense revealing subtle differences in meaning and its relations to the superordinate sense is described in detail.
The empirical part of the article discusses the system of senses of three polysemantic verbs belonging to different semantic groups – domāt ‘to think’, spēlēt ‘to play’, and dot ‘to give’. Discussion reveals practical application of the main criteria of word sense distinction, also highlighting some basic problematic issues. It has been concluded that verb sense distinction should be based on a complex of criteria, and the dominating criterion is chosen according to the semantic group the verb under analysis belongs to.
Keywords: electronic language resource; Latvian WordNet; lexical semantics; polysemy; synonymy; valency.
Rakstam ir Creative Commons Attiecinājuma 4.0 Starptautiskā licence (CC BY 4.0) / This article is licensed under the Creative Commons Attribution 4.0 International License (CC BY 4.0) (https://creativecommons.org/licenses/by/4.0/)