Akadēmiskais centrsValoda: nozīme un forma / Language: Meaning and Form 12, 2021, 55–63. [PDF]
https://doi.org/10.22364/vnf.12.04
Darbības vārda veids latviešu un lietuviešu valodā – viena un tā pati vai tomēr atšķirīga kategorija?
Andra Kalnača
Latvistikas un baltistikas nodaļa
Humanitāro zinātņu fakultāte, Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga LV-1050, Latvija
Veids ir viena no būtiskām latviešu un lietuviešu valodas darbības vārda pazīmēm, taču veida nozīmju analīze un klasifikācija ir viens no sarežģītākajiem gramatikas jautājumiem. To nosaka fakts, ka veida nozīmju izteikšana ne latviešu, ne lietuviešu valodā nav pilnībā gramatizējusies, tāpēc atšķirībā no tādām gramatiskajām kategorijām kā laiks, izteiksme vai persona veida apraksts abu valodu gramatikās parasti atrodams gan darbības vārda darināšanas, gan formu veidošanas sadaļā. Tā kā veida apraksta tradīcijas baltu valodās vismaz daļēji veidojušās krievu valodniecības iespaidā, kur par galveno veida nozīmju opozīciju tiek uzskatīts nepabeigtas / pabeigtas darbības pretstatījums bezpriedēkļa un priedēkļa darbības vārdiem, tad šī opozīcija tikusi izvirzīta par svarīgāko arī baltu valodās. Tomēr, neraugoties uz zināmu līdzību, veida nozīmju īstenošanās baltu valodās ir gramatizējusies salīdzinoši mazāk. Turklāt atšķiras arī veida nozīmju izteikšanas nianses latviešu un lietuviešu valodā.
Raksts ir mēģinājums sastatīt abu baltu valodu veida nozīmju kopīgās un atšķirīgās iezīmes un to apraksta tradīcijas gramatikās sinhroniskā aspektā.
Atslēgvārdi: darbības vārds; gramatiskā kategorija; veids; nepabeigta / pabeigta darbība; vienkārtēja / daudzkārtēja darbība.
Verbal aspect in Latvian and Lithuanian – is it the same or a different category?
Summary
The aspect is one of the most significant features of Latvian and Lithuanian verbs. However, the analysis and classification of aspectual meanings is a particularly complex question in grammar of both languages.
It depends on the fact that aspectual meanings are not completely grammaticalized in Latvian and Lithuanian. Therefore, unlike such categories as tense, mood or person, the description of verbal aspect usually is divided between word-formation and inflection in grammars of both languages. The description of verbal aspect is at least partially rooted in Russian linguistics, where the main aspectual opposition is imperfect / perfect verbal meanings based on unprefixed / prefixed verb pairs. For this reason, the opposition of imperfect / perfect aspect is considered as the main one also in the Baltic languages. Despite the similarities, the aspectual meanings are significantly less grammaticalized in Baltics. In addition, there are different aspectual peculiarities both in Latvian and Lithuanian. This research can be considered as an attempt to compare synchronically aspectual features and traditions of their description in grammars of Latvian and Lithuanian.
Keywords: verb; grammatical category; aspect; imperfective / perfective action; semelfactive / iterative action.
Rakstam ir Creative Commons Attiecinājuma 4.0 Starptautiskā licence (CC BY 4.0) / This article is licensed under the Creative Commons Attribution 4.0 International License (CC BY 4.0) (https://creativecommons.org/licenses/by/4.0/)