Akadēmiskā Dzīve Nr. 54

Akadēmiskā Dzīve Nr. 54, 2017/2018 (PDF)

ISSN 0516-3145
http://doi.org/10.22364/adz.54

SATURS

Dace Balode. Reformācija bija un ir iestāšanās par Baznīcu
Reformācijas vēsture ir aktuāla visiem, kas apzinās, ka mēs esam tie, par ko mūs vēsture izveido. Kādu iespaidu luteriskā reformācija un tās rezultātā izveidojušās baznīcas atstājušas uz Latviju?

Valdis Tēraudkalns. Reformācija kā jauna izpratne par baznīcu
Reformācijas atcere plašākā nozīmē izaicina domāt pašiem, neromantizēt pagātni, nebaidīties apšaubīt autoritātes, pat ja, kā Lutera gadījumā, riskējam būt apdraudēti un nepopulāri

Linards Rozentāls. Luteriskās baznīcas Latvijā pašizpratne – vēsturē un mūsdienās
Centieni nākt priekšā ar savu “programmu” var liegt iespēju baznīcai orientēties uz sabiedrību un kļūt par tautas baznīcu, un tā var palikt saistoša tikai šauram cilvēku lokam

Jāna Jēruma-Grīnberga. Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu eklezioloģiskā pēctecība
Abu Baznīcu pēctecība ar pirmskara LELB ir no eklezioloģiskā viedokļa jau apstiprināta, lai gan ne viena, ne otra baznīca nav identiska savā būtībā ar savu priekšteci

Dace Balode. No konflikta uz kopību – ciktāl iespējama kopīga Baznīcas svinēšana?
Teoloģiskais darbs būtu nepieciešams, lai stiprinātu konfesionālo identitāti un pašcieņu. Arī meklējot dialogu ar savas konfesijas baznīcām, vismaz luteriskās baznīcas gadījumā

Ralfs Kokins. Ēdoles baznīcas iekārta: koktēlnieka Tobiasa Heinca 1647./1648. gadā darinātā altāra un kanceles teoloģiskie vēstījumi
Visa baznīcas telpa ir ar spēcīgu un daudzdimensionālu teoloģisku vēstījumu, tā cilvēku uzrunā simbolu un līdzību valodā, norādot uz dzīves skaistumu un traģiku vienlaikus

Vilis Kolms. Ieskats reformācijas gadsimta baznīcas mūzikā Rīgā
Dievkalpojuma „nesēja” nu ir ne tikai garīdzniecība viena pati, kuru atbalsta vairāk vai mazāk profesionāls koris, bet gan visa draudze kopā. Ievērojams reformācijas veiksmes cēlonis

Elmārs Ernsts Rozītis. Luters un viņa ietekme pēc 500 gadiem – aktuālais redzējums no Vācijas
Nepastāv neviens biblisks vai racionāls arguments pret sieviešu ordināciju. Luterāņi tikpat kā visā Eiropā to tā redz, izņemot dažus skaitliski un teoloģiski nenozīmīgus šķeltnieciskus grupējumus

Andris Marija Jerumanis. Bīskaps Rancāns kā Latvijas demokrātiskuma pamatlicējs
Rietumeiropā izmainījās valsts pārvaldīšanas forma un attīstījās demokrātiskas valsts modelis, kas visvairāk atbilst cilvēka cieņai, kuru raksturo brīvība, vienlīdzība un solidaritāte

Vija Sīle, Vents Sīlis. Refleksija par vērtībām tagadnes kontekstā
Ja vērtības netiek praktizētas un iemiesotas cilvēka, sabiedrības un valstu attiecībās, tās ir deklaratīvas, tukšas, reizēm pat bīstamas, kļūstot par manipulācijas instrumentu politiskajās cīņās

Sergejs Kruks, Guntars Veidemanis, Kristīne Rižņikova, Ligita Vaita. Kurš rada ziņas? Sabiedrisko attiecību un ziņu mediju dienaskārtības
Plurālisma trūkums nacionālo ziņu izklāstā pamato kritisku vērtējumu: politiskā dienaskārtība kolonizē mediju dienaskārtību, žurnālistikas diskursu aizvieto sabiedrisko attiecību diskurss

APSKATI

Ilze Stikāne. 95 tēzes 95 dienās
Dainis Špeļs. Vai Latvijā ir nepieciešams obligātais militārais dienests?
Anete Jenča. Sievietes reformācijas ceļā
Inese Sirica, Rauls Vēliņš. Latvijas segas Latvijas tūkstošgadei
Olģerts Nikodemus, Māris Kļaviņš, Zaiga Krišjāne, Vitālijs Zelčs.Monogrāfija par Latvijas zemi, dabu, tautu, valsti
Inese Šūpule. Romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā
Nadežda Pazuhina. Vairāki nezināmie grāmatas nosaukumā
Sergejs Kruks. Par Latvijas Televīziju pirms pieciem gadiem
Guntis Zemītis. Pētījumā meklētas atbildes
Ilva Skulte. Cilvēks ar validitāti
Raivis Bičevskis. Kaskadieris neizpildāmākai epizodei

HRONIKA

Akadēmiskā vienība Austrums
Akadēmiskā vienība Latviete
Studentu biedrība Fraternitas Rusticana

IN THIS ISSUE