Teksta fragments ierīces ekrānā

Daina Šulca

Mg. art., Rīgas reģiona remigrācijas koordinatore, publikāciju autore interneta un drukātajos plašsaziņas līdzekļos.
Pētnieciskās intereses: eļļas glezniecība un mākslas tekstu specifika interneta vidē.

Atslēgvārdi: internets, ierīce, teksts, lasīšana, teikums, attēli, skaitļi, grafiki, skaists, virsraksts.

https://doi.org/10.22364/ilt.23.16 | 164-169 | PDF

Interneta teksts kļūst “izskatīgs” un vizuāli patīkams, bet ne tikai

21. gadsimtā, izmantojot digitālo komunikāciju un elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, cilvēka attiecības ar valodu ir piedzīvojušas radikālas pārmaiņas. Tagad daudz biežāk vārdus mēs lasām ierīces ekrānā, nevis drukātā formātā.

Interneta valodas specifiku nosaka lasīšanas ieradums ierīces ekrānā

Teksts internetā netiek lasīts vienā laidā – kā grāmatā. Tas vairāk it kā tiek caurskatīts, meklējot atslēgas vārdus, nosaukumus, terminus. Telefonā vai datorā acis tekstu it kā skenē – vispirms attēli, ja tādi ir, tad virsraksti, apakšvirsraksti, nobeigums.

Interneta lasīšanas īpatnība arī noteikusi rakstīšanas stila un valodas izmaiņas tekstiem elektroniskā vidē – teikumi kļuvuši īsāki, lielāka uzmanība tiek pievērsta vizuālu elementu iekļaušanai tekstā. Viena no interesantākajām interneta valodas īpatnībām ir tā, ka, meklējot informāciju, rezultātus var atrast vairākās valodās un jebkurā no tām ir iespējams saprast, par ko ir runa. Tā ir valoda, kurā piedalās visa pasaule.

Auditorija

Interneta teksta lasītāji ir tīmekļa sabiedrība – sociāla struktūra, kas veidojas elektroniskā tīklojumā, kuru pārvalda informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, mikroelektronika un digitālie datortīkli. Tīkla sabiedrība spēj sasaistīt vai atsaistīt miljoniem un miljardiem cilvēku. Interneta lietotāju skaits pasaulē ir pieaudzis līdz 3,2 miljardiem.

Latvijā 2021. gadā vidējais interneta lietotāju skaits Latvijā no datoriem, mobilajiem telefoniem un planšetdatoriem bija 1 400 000. No tiem vidēji 1 154 000 lietotāju interneta tekstu pārlūkošanai izmantojuši datorus, 1 113 000 – mobilās ierīces (viedtālruņus un planšetdatorus). 53% visu interneta lietotāju ir sievietes, 47% – vīrieši.

Visa šī apjomīgā auditorija ir interneta tek­stu lasītāji, kuriem ir atšķirīgs vecums, profesija, intereses, izglītība.

Plašā auditorija un lasīšanas ieradumi ierīces ekrānā veido zināmu valodas specifiku – dažkārt interneta valodai tīmeklī piemīt visatļautība, kuru ir grūti pakļaut tradicionāliem valodas apraksta principiem. To varētu saukt arī par sava veida valodas demokratizāciju, kuras rezultātā tekstu redz miljardiem cilvēku pasaulē. Un, ja lasītājs tekstu spēj ieraudzīt kā vizuālu elementu, viņš to arī sāk lasīt.

Ar ko interneta valoda atšķiras no literārās valodas?

Interneta valoda pēc savas būtības ir literārās valodas digitālā forma. Tā ir jauna komunikatīvā vide, kas piedāvā citas saziņas un uztveres iespējas. Teksta fragments ekrānā darbojas kā patstāvīgs veselums, un, veidojot tekstus, kas tiek lasīti ierīcēs, valoda kļuvusi atšķirīga. Slikts ir viss, ko nevar saprast, var saprast tikai ar grūtībām vai ko iespējams saprast nepareizi.

Kā raksturīgākās atšķirības var minēt to, ka interneta valoda vairāk atbilst runas, ne rakstu formai, tai ir publiskas saziņas raksturs. Interneta valoda vairāk veido dialogu ar lasītāju, tai ir nedaudz spontāns raksturs ar interaktivitātes klātbūtni, kad uzrakstīto var komentēt un ar to var dalīties tīmeklī.

Pirmais, ko pamanām interneta tekstos, ir cits vārdu krājums, tas, ka nav ievērota klasiskā gramatika, vērojama morāla atļaušanās, jo visu var izlabot, – to vairs nevar izdarīt nodrukātā tekstā. Interneta teksti ir dinamiski un interaktīvi – tajos iekļautas saites uz citiem avotiem, un lasītājam ir iespēja komentēt publicēto. Jebkurš cilvēks var piedalīties publisku tekstu rakstīšanā, ja tikai viņam ir atbilstoša ierīce un pieeja interneta pieslēgumam.

Ir dzirdētas un lasītas kritiskas atsauksmes par valodu publikācijām internetā, bet jāatzīmē, ka internets ir veicinājis valodas daudzveidības un radošuma paplašināšanos, valodas pielāgošanos mūsdienu straujajam dzīves ritmam, tehnoloģijām un cilvēka uztverei digitālajā laikmetā.

Interneta valodā pozitīvi tiek vērtēta valodas vienkāršība, trāpīgums, izteiksmes konkrētība, skaidrums un nepārprotamība, jo tieši šī valodas funkcionālā stilā sniegtā informācija ir paredzēta plašiem sabiedrības slāņiem. Tajā izmantoti fakti, skaitļi, dati, citāti, video, attēli un ievērotas lasīšanas procesa īpatnības, kādas rodas, lasot tekstu tehniskā ierīcē.

Raksturīgākie interneta valodas likumi, ko izmantojam praksē

Interneta valodā svarīgs ir estētiskais princips – kā teksts izskatās? Aristotelis ir teicis: “Visam skaistajam – dzīvai būtnei vai kādam priekšmetam, kas sastāv no daļām, ir jābūt ne tikai ar noteiktā kārtībā sakārtotām daļām, bet tam jābūt arī tādā lielumā, kam nepiemīt gadījuma raksturs, jo skaistais ir lielumā un sakārtojumā.”^[1] To var attiecināt arī uz labu un izdevušos tekstu internetā, kura pazīmes var definēt ļoti praktiski un vienkārši: internetā publicētam tekstam ieteicams būt īsam, jo tehniskās specifikas dēļ – “peles klikšķināšana” un “skrullēšana uz leju” –, lasot garāku tekstu, var tikt pazaudēta doma un dalīta uzmanība – lasītājs pēkšņi var atrasties pilnīgi citā vietnē ar citu saturu.

Svarīgs ir teksta ievads – vai teksts tiks lasīts tālāk vai ne? Ievadu parasti izceļ ar treknākiem un lielākiem burtiem, un tas ir kā anotācija visam tekstam. Ļoti bieži lasītājs izlasa tikai šo ievadu – un tie, kam interesē papildu informācija, “skrullē uz leju”.

Teikumam jābūt pilnībā redzamam. Teikumu ar vairākiem komatiem bieži var pārveidot – vienkāršot. Interneta valodai raksturīgi kodolīgi un redzami teikumi. Pārmērīgs interpunkcijas lietojums, īpaši semikoli un iekavas, tekstu ļoti saraibina un traucē viegli uztvert.

Interneta teksta estētiskais princips būtiski izpaužas rindkopās. Publicējot tekstu vietnē, tas it kā ir jāsalauž gabalos, jo pa vidu tekstam pēkšņi var parādīties kāda reklāma. Vislabāk, ja katrā rindkopā ir viena doma. Svarīgs ir rind­kopas pirmais vārds, jo tekstu internetā lasa arī no tā vidus vai beigām. Teksta estētika (kā tas vizuāli izskatās) tiešsaistē ir daudz vairāk pamanāma nekā grāmatā vai kādā citā drukātā materiālā.

Teksta noformēšanā būtiska ir robaina rind­kopas labā mala – tā it kā jātur vējā, nenolīdzināta. Nav grūti iedomāties internetā garu rakstu ar nolīdzinātām malām un bez atkāpēm – ir liels izaicinājums to lasīt telefonā vai datorā, labāk izdrukāt un lasīt tad.

Ieteicams lietot apakšvirsrakstus. Tas palīdz lasītājam “noķert” tekstu, ieraudzīt ziņu un saprast domu.

Kā pieturas punkts acīm ierīces ekrānā ir vizuālās detaļas, bet tekstā – tieši treknrakstā izceltie vārdi – tie darbojas kā visa teksta en­kuri un noved lasītāju pie pamatdomas.

Internets var būt izklaide, arī rakstot par nopietnām lietām. Iekļaujiet tekstā “brīnišķīgus vārdus”. Virsraksti, kas ietver “burvīgas īpašības”, mēdz piesaistīt daudz vairāk peles klikšķu nekā tie, kuros tādu nav. Vārdiem “daiļš”, “lielisks”, “uzvarošs” u. tml. ir pozitīva pieskaņa. Īpašības vārdi var būt ļoti pārliecinoši un kompensēt tehnisko vidi. Tie virsrakstos darbojas kā magnēts.

Virsraksta likums ir GOOGLE likums. To ieteicams “ieguglēt” – vai jau nav kāds tam līdzīgs un kā tas var konkurēt? Vai virsraksts izceļas?

Vienkāršāk sakot – tekstam internetā ir jābūt ne tikai viegli izlasāmam, bet arī labi jāizskatās. Acis nemielos teksta blāķi un sarežģīta interpunkcija. Acis piesaista atkāpes, izcelti (boldēti) vārdi, gaiss – tukšums ekrānā, attēli, grafiki, cipari un teikumi, kurus neizlasot var redzēt to beigas.

Vizuālās lasītprasmes īpatnība elektroniskās ierīces ekrānā ir noteikusi rakstīšanas stila un valodas izmaiņas tekstiem, ko lasām internetā. Miljardiem un miljoniem plašā globālā tīmekļa auditorija tekstiem piešķīrusi precīzu vēstījumu un izteiksmes vienkāršību. Interneta publikācijā, izlasot tikai pirmās rindas, it kā vajadzētu “ieraudzīt teksta kopbildi” un saprast, par ko ir stāsts un vai mani interesē to lasīt tālāk.

Par cilvēku internetā

21. gadsimtā ir radies jauns informācijas patērētāja uzvedības modelis – “tīkla sabiedrība”, kas lieto publiski pieejamu, visā pasaulē savstarpēji saslēgtu datortīklu sistēmu. Mūsu dzīves procesi arvien vairāk tiek organizēti un notiek attālināti no fiziska rokas spiediena. Tīklošanās ir kļuvusi par vienu no mūsdienu sabiedrības pamatelementiem. Internets apvieno auditoriju visā pasaulē, kas mērāma miljardos. Tie esam mēs, kas klejo, meklē un skatās informāciju internetā.

Internets ir sava veida informācijas monopols, tas ietekmē ikdienas dzīves dinamiku un maina mūsu uztveri, domāšanu un rak­stības stilu. Mēs esam sākuši dzīvot internetā, internets it kā pat sevi mums uzspiež, un cilvēciskais raksturs, jūtu pasaule un emocijas ziņo – tā nav reālā dzīve, tie ir vadi, viļņi, datora ekrāns, bet tehnoloģijas ir attīstījušās tiktāl, ka esam kļuvuši to kalpi.

Interneta sabiedrība ir jauna sociāla struktūra, kas radusies, digitālajām tehnoloģijām mijiedarbojoties ar sabiedrību. Tagad jebkurš cilvēks, kas lieto internetu, pieder pie tīkla sabiedrības. Interneta sabiedrību mēs varam uztvert kā daudzskaitlīgu un milzīgu cilvēku masu vienotā tīmeklī, bet svarīgs ir jautājums – vai internets un tā tīkli veicina mūsu individuālismu, cilvēcību, sirsnību un mīlestību?

Informatīvas atkāpes interneta teksta sakarā

Latvijas Republikas Kultūras ministrija vizuālās mākslas nozarē ir iekļāvusi arī māk­sliniecisko pētniecību:

“Vizuālās mākslas nozarē ietilpst glezniecība, tēlniecība, grafika, fotogrāfija, instalācijas, elektroniskā māksla (video un skaņu māksla, multimediālie risinājumi), performances un mākslas zinātne. Nozaru mijiedarbība un māk­slinieku aktīva iesaistīšanās pētniecībā 21. gadsimtā ir radījusi jaunu radošās un pētnieciskās darbības mijiedarbes jomu – māksliniecisko pētniecību, kas arī top par vizuālās mākslas sastāvdaļu.”^[2]

Izstāde “ES_TEXT”

Vārdus, zīmes, burtus, ciparus, tekstus savos darbos iekļāvuši Latvijas pirmās konceptuālistu paaudzes mākslinieki Juris Boiko, Hardijs Lediņš, Andrejs Kalnačs, Leonards Laganovskis, Kristians Brekte, Izolde Cēsniece, Miervaldis Polis, Līga Purmale, Guntars Sietiņš, Māris Subačs un daudzi citi.

Latvijas mākslas dzīvē vēl pavisam nesen, 2022. gada februārī, norisinājās izstādes atklāšana Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā – “ES_TEXT”. Tā veltīta mākslas darbiem, kuros ietverti teksti un kuros galvenais aspekts ir ideja, kas attēlota vārdos. Izstādes nosaukumā pirmais vārds ir latviešu valodas 1. personas vietniekvārds ES, tam seko digitāliem tekstiem raksturīgā apakšsvītra un vārds TEXT angļu valodā.

“Teksti caurauž mūsu ikdienu, tie skatās uz mums no ierīču ekrāniem, runā ar mums no TV ekrāniem, raidierakstiem un paziņojumiem. Urbānā vide sen vairs nav iedomājama bez izkārtnēm, paziņojumiem, plakātiem, grafiti un citiem tekstiem, un ir neiespējami iztēloties, kā būtu, ja tie nekad nebūtu ienākuši mākslā.”^[3]

^[1]     Aristotelis. Poētika. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2008, 35. lpp. (nodaļa “Dzejas māksla”).

^[2]     Latvijas Republikas Kultūras ministrijas mājaslapa, sadaļa “Vizuālā māksla”. Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/vizuala-maksla?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F 

^[3]     Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Pieejams: https://www.lnmm.lv/latvijas-nacionalais-makslas-muzejs/izstades/es_text-189