Akadēmiskais centrshttps://doi.org/10.22364/iscflul.9.1.10 | 117-131 | PDF
Leila Neimane, Dr. iur., researcher
University of Bergen, Faculty of Law
University of Latvia, Faculty of Law
Legal Challenges in Introducing Maritime Spatial Planning in Latvia: Envisioning a MultiUse Approach Framework
Jūras plānojuma ieviešanas juridiskās problēmas Latvijā: daudzfunkcionālas jūras izmantošanas koncepcija
Key words: Baltic Sea Region, Directive 2014/89/EU, maritime spatial planning in Latvia, maritime spatial plan of Latvia, interim evaluation of maritime spatial plan, multiuse
Atslēgvārdi: Baltijas jūras reģions, Direktīva 2014/89/ES, jūras telpiskā plānošana Latvijā, Jūras plānojums, Jūras plānojuma starpposma novērtējums, daudzfunkcionāla jūras izmantošana
Summary
Maritime spatial planning (MSP) is a tool for balancing the dimensions of sustainability, both by protecting the marine environment and by identifying opportunities for the use of marine space and resources to implement these uses, as well as conflict management. In line with the requirements of Directive 2014/89/EU of the European Parliament and of the Council of 23 July 2014 establishing a framework for MSP, the Republic of Latvia Cabinet of Ministers in 2019 adopted a nationallevel longterm territorial development planning document – Maritime Spatial Plan 2030. In accordance with the national legal framework, by 30 December 2023, an Interim Evaluation of the implementation of the Maritime Spatial Plan 2030 was prepared and submitted to the Cabinet of Ministers, including proposals for its updating, establishing the need to make several amendments to national legislation, one of the most important of which was introduction and application of multiuse (MU) concept in order to be able to use the sea space more sustainably and efficiently. To this end, the article aims to explore introduction of the MU concept framework in Latvian legislation, considering the opportunities and limitations in light of the evolution of scientific knowledge.
The study’s findings first highlight the need to strengthen the MU concept at the political and planning level before introducing MU in more detailed regulations. The importance of necessary adaptations in the legislation governing the granting of permits is indicated, depending on the activity and the type of MU (for example, whether it is only about MU of space or MU of technical resources). It is also emphasized that in the case of a highly integrated MU, special attention should be paid to risk management and risksharing considerations. In the process of implementing MU on a national scale, it is critical to capitalise on the methods and experiences of other countries in the Baltic Sea Region, as well as the already existing legislative frameworks for environmental impact assessment and strategic environmental impact assessment.
Kopsavilkums
Jūras telpiskā plānošana (JTP) ir rīks ilgtspējības dimensiju līdzsvarošanai, gan aizsargājot jūras vidi, gan nosakot jūras telpas un resursu izmantošanas iespējas, lai īstenotu lietojumu un konfliktu pārvaldību. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/89/ES (2014. gada 23. jūlijs), ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru, prasībām arī Latvijā 2019. gadā Ministru kabinets pieņēma nacionāla līmeņa ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu – Jūras plānojumu līdz 2030. gadam. Saskaņā ar nacionālo tiesisko regulējumu līdz 2023. gada 30. decembrim tika sagatavots un iesniegts Ministru kabinetā starpposma novērtējums par Jūras plānojuma īstenošanu, tostarp par priekšlikumiem tā aktualizēšanai, konstatējot nepieciešamību veikt vairākus grozījumus valsts tiesību aktos, no kuriem kā viens no būtiskākajiem ir daudzfunkcionālas jūras izmantošanas (DJI) koncepcijas ieviešana, lai varētu ilgtspējīgāk un efektīvāk izmantot jūras telpu. Šajā nolūkā rakstā izpētīta DJI koncepcijas ietvara iekļaušana nacionālajā tiesiskajā regulējumā, apsverot iespējas un ierobežojumus no zinātnisko zināšanu evolūcijas viedokļa.
Pētījuma secinājumos vispirms ir uzsvērta nepieciešamība stiprināt DJI koncepciju politiskā un plānošanas līmenī pirms tās ieviešanas sīkāk izstrādātos noteikumos. Ir norādīts uz vajadzīgajiem pielāgojumiem tiesību aktos, kas reglamentē atļauju izsniegšanu, atkarībā no darbības un DJI veida (piemēram, raugoties, vai ir runa par telpas vai tehnisko resursu daudzfunkcionālo izmantošanu). Tāpat ir uzsvērts, ka augsti integrētas DJI gadījumā sevišķa uzmanība ir jāpievērš riska pārvaldības un riska dalīšanas apsvērumiem. DJI ieviešanas procesā nacionālā mērogā ir arī ļoti svarīgi izmantot citu Baltijas jūras reģiona valstu aprobētās metodes un pieredzi, kā arī jau pastāvošos ietekmes uz vidi novērtējuma un stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma tiesiskos regulējumus.
Brīvības robežu pārskatīšana, dzīvojot apdraudējumu apstākļos. I. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 9. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums = Revisiting the Limits of Freedom While Living Under Threat. I. The first collection of research papers in conjunction with the 9th International Scientific Conference of the Faculty of Law of the University of Latvia. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2024. 312 lpp.