Baltu filoloģija XXXII (1/2) 2023

Baltu filoloģija ir recenzējams izdevums ar starptautisku redakcijas kolēģiju /
Baltu filoloģija is a fully refereed journal with an international panel of referees.
Redaktors / Editor: Pēteris Vanags (Latvijas Universitāte, Stockholms universitet)
Redaktora vietnieki / Associate Editors: Lidija Leikuma, Edmundas Trumpa (Latvijas Universitāte)

ISSN 1691-0036 (drukāts/print)
ISSN 2592-9348 (elektronisks/online)
http://doi.org/10.22364/bf

Redakcijas adrese / Editorial Address
Baltu valodniecības katedra Humanitāro zinātņu fakultāte
Latvijas Universitāte, Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050, Latvia
e-pasts: pvanags@latnet.lv

Baltu filoloģija XXXII (1/2) 2023 (PDF)
http://doi.org/10.22364/bf.32

SATURS — CONTENTS

Raksti — Articles

Rainer Eckert. Zur Darstellung der Phraseologie im russisch-deutschen phraseologischen Lexikon 
https://doi.org/10.22364/bf.32.01 | 5-10 | [PDF]

Der vorliegende Artikel befasst sich mit der historischen Phraseologie des Russischen im Russisch-deutschen und deutsch-russischen Wörterbuch (1774–1779) von Christoph Schmidt. Es wird aufgezeigt, dass die Phraseologie bereits vor 200 Jahren relevanter Bestandteil bei der Erstellung eines zweisprachigen Wörterbuches war und sich mit Problemen wie phraseologischer Varianz oder auch der Rektion phraseologischer Wendungen auseinandergesetzt wurde. Abschließend geht der Artikel die Entwicklung der Phraseologie als linguistische Teildisziplin ein und beschreibt die Entwicklungen innerhalb der Russistik an der Universität Leipzig.
Schlüsselworte: Phraseologie, Lexikographie, Phraseographie
Atslēgvārdi: frazeoloģija, leksikogrāfija, frazeogrāfija

Anna Frīdenberga. Ieskats priedēkļverbos Kristofa Fīrekera vārdnīcā
https://doi.org/10.22364/bf.32.02 | 11-30 | [PDF]

Rakstā aplūkoti priedēkļverbi Kristofa Fīrekera latviešu-vācu vārdnīcā. Kopumā abos vārdnīcas manuskriptos ir apmēram 100 verbi, kuriem ir doti vairāki prefiksālie atvasinājumi. Vārdnīcā lietoti visi latviešu valodas verbu prefiksācijā izmantojamie 11 priedēkļi, kā arī tiem līdzīgais komponents caur. Redzamas ievērojamas atšķirības vārdnīcas norakstos – 2. manuskripts atšķiras gan ar to, ka bieži pie verba ir piezīme, ka tam raksturīgi saliktie verbi (proti, priedēkļverbi), gan ar priedēkļverbu vai priedēkļu biežo uzskaitījumu. Atšķirības starp manuskriptiem ir lielākas, nekā līdz šim domāts. Lielāka uzmanība priedēkļverbiem pievērsta vārdnīcas otrajā norakstā, kur verbi papildināti ar tiem priedēkļiem, kuri 1. manuskriptā nav minēti, dažkārt pat it kā cenšoties aizpildīt visu attiecīgo priedēkļverbu vārddarināšanas ligzdu. Katram priedēklim ir kāda tipiskākā nozīme, kas parādās biežāk, un arī gadījumos, kad vārdnīcā minēts priedēkļu uzskaitījums, izmantotas šīs, domājams, tipiskākās, nozīmes. Lai gan priedēkļverbiem var konstatēt raksturīgas nozīmju grupas, tomēr katrs gadījums ir aplūkojams individuāli.
Atslēgvārdi: valodas vēsture, vārddarināšana, K. Fīrekera vārdnīca, priedēkļverbi, priedēkļverbu semantika.
Keywords: language history, word-formation, Ch. Fürecker‘s dictionary, prefixed verbs, semantics of prefixed verbs.

Simon Fries, Eugen Hill. Establishing the Age of the Latvian Debitive Mood: the Evidence of Latgalian
https://doi.org/10.22364/bf.32.03 | 31-60 | [PDF] 

This article attempts to determine the age of the Latvian debitive mood with the help of a systematic investigation of its attestation in Latgalian, the variety of High Latvian dialects spoken in Latgale. While the debitive in older Standard and Central Latvian sources has been studied extensively, the debitive in older Latgalian sources has not met with equivalent interest yet. It is against this backdrop that, for the first time, the present article seeks to provide a systematic historical survey of the debitive as attested in 18^th and 19^th-century Latgalian sources. This survey will show that the debitive is well-attested in Latgalian since the very beginning of its written record, and that it has most likely always constituted a genuine part of Latgalian morphosyntax. As Latgalian developed free from Standard/Central Latvian influence up until the 20^th century, these findings have major implications for establishing the age of the debitive: the cooccurrence of the debitive in Latgalian and Central/Standard Latvian suggests that the debitive is a shared innovation of the Latvian dialects dating back to Proto-Latvian times.
Keywords: Latgalian, debitive mood, Latvian dialects, East Baltic, historical linguistics, diachrony, morphosyntax

Ilga Jansone. Turnas ezeru grupas limnonīmi: cilme, varianti, mainība
https://doi.org/10.22364/bf.32.04 | 61-78 | [PDF]

Rakstā analizēti deviņi Turnas ezeru grupas limnonīmi, kuru oficiālie nosaukumi ir Valdis (Valžezers), Kukris, Rūķis, Vircēlis, Andums, Vēršādiņa, Zūdainis, Trūdis un Mīzums. Avotos sastopama plaša šo ezeru nosaukumu variantu daudzveidība. Četru ezeru nosaukumi atrodami jau 17. gadsimta zviedru kartēs, taču par lielāko daļu nosaukumu informācija pieejama tikai no 20. gadsimta 20.-30. gadiem. Gandrīz visu limnonīmu izcelsme ir problemātiska. Tiek piedāvāti vairāki iespējamie cilmes skaidrojumi. Tā kā visi Turnas ezeru grupas ezeri atrodas salīdzinoši tuvu viens otram, tad raksturīga ir arī nosaukumu sajaukšanās, kad dažādiem ezeriem dažādos avotos tiek piedēvēts viens un tas pats nosaukums.
Atslēgvārdi: Turnas ezeru grupa, limnonīmi, limnonīmu cilme, limnonīmu vecums, limnonīmu varianti. 
Keywords: Turna lake group, limnonyms, origin of limnonyms, age of limonyms, variants of limnonyms.

Ernesta Kazakėnaitė, Felix Thies. The Latvian Lord’s Prayer, Two Folk Songs and Some Phrases by Johann Arnold Brand from 1673 Revised
https://doi.org/10.22364/bf.32.05 | 79-108 | [PDF] 

This article provides an insight into the Latvian material published in Reysen (1702) by professor of law Johann Arnold Brand (1647–1691). It was recorded during his stay in the Latvian-speaking area in October 1673. The Latvian material includes a Lord’s Prayer, two folk songs, a sentence, some words and a glossary of travel phrases. An analysis of this material makes it clear that none of the Latvian texts had a printed source, but that they reflect the living usage of the period. Brand himself did not speak Latvian, so he must have had informants. However, the spelling of the texts is without a parallel within the Old Latvian tradition. Thus, it remains an open question whether the informants dictated or wrote down the text, as there are no indisputable arguments for or against.
Keywords: 17^th century; Old Latvian; Johann Arnold Brand; Lord’s Prayer; Folk songs; Glossary

Rolandas Kregždys. Klaipėdos krašto oikonimų Jan Alzeik, andulen / Greger Zceyp, Wittblind kilmė
https://doi.org/10.22364/bf.32.06 | 109-122 | [PDF]

Straipsnyje detalizuojami Klaipėdos krašto, t. y. Mažosios Lietuvos šiaurinės dalies palei Nemuno žemupį ir Baltijos jūrą, oikonimų Jan Alzeik, Andullen / Greger Zceyp, Wittblind formaliosios pateikties ypatumai bei pateikiama šių toponimų etimologinė analizė.
Raktiniai žodžiai: oikonimas, hipokoristikas, germanizmas, etimologija, Klaipėdos kraštas
Keywords: place-name, hypocoristic form, Germanism, etymology, Klaipėda Region

Rolandas Kregždys. Kretos pėdsako filologinė analizė
https://doi.org/10.22364/bf.32.07 | 123-142 | [PDF]

Straipsnis skirtas Pauliaus Venecijiečio Logica parva XV a. nuoraše užfiksuoto baltiškojo intarpo, arba Kretos pėdsako, filologinei analizei. Ši inkliuzija pirmą kartą traktuojama kaip koreliatyvi teksto dalis, o ne tematiškai diferentinė rankraščio informacijos pateiktis, kaip buvo teigiama iki šiol. Remiantis detaliu intarpo tyrimu, apibendrinama, kad tekste nesama jokių ypatingų ortografijos ar gramatinių klaidų, o jo prasmė niekaip nesusijusi su senąja baltų kultūra, bet implikuoja krikščioniškųjų dogmų naratyvą.
Raktiniai žodžiai: Kretos pėdsakas, Adonai ↔ Atonai, krikščioniškoji dogmatika, filologinė analizė
Keywords: Trace of Crete, Adonai ↔ Atonai, Christian Dogmatics, philological analysis

Dzintra Paegle. Gustava Reinholda fon Klota jubileja 1855. gadā Johana Teodora Bērenta un Kārļa Hūgenbergera atspoguļojumā: notikums un rakstītāju valoda 
https://doi.org/10.22364/bf.32.08 | 143-168 | [PDF]

Rakstā aplūkotas Vidzemes ģenerālsuperintendanta Gustava Reinholda fon Klota (1780–1855) 50 darba gadu svinības mācītāja amatā 1855. gada 12. jūnijā Rīgā, kā arī to atspoguļojums Kārļa Hūgenbergera un Johana Teodora Bērenta rakstos „Latviešu Avīžu“ pielikumā 1855. gada 23. jūnijā. Kaut arī abu autoru raksti publicēti vienā un tajā pašā laikraksta numurā, to latviešu valoda atšķiras. Hūgenbergera valodā, kurš kalpojis Kurzemē, vērojamas kurzemnieku valodas īpatnības, kādu nav Bērenta rakstā. Kopumā abu mācītāju rakstu valoda atbilst 19. gs. vidus tradicionālajai latviešu rakstu valodai. Salīdzinot abu autoru valodu, var secināt, ka Bērents ir labāk pratis latviešu valodu nekā Hūgenbergers.
Atslēgvārdi: Gustavs Reinholds fon Klots, Kārlis Hūgenbergers, Johans Teodors Bērents, „Latviešu Avīzes“
Keywords: Gustav Reinhold von Klot, Karl Hugenberger, Johann Theodor Berent, „Latviešu Avīzes“

Alma Ragauskaitė. 1621 m. kaimų gyventojų antroponimų darybos polinkiai Joniškio parapijos krikšto metrikų knygoje
https://doi.org/10.22364/bf.32.09 | 169-182 | [PDF]

Vieni svarbiausių XVI‒XVII a. lietuvių istorinės antroponimijos šaltinių yra krikšto, santuokų, mirties registracijos knygos ir įvairūs inventoriai. Ypač vertinga chronologiniu požiūriu unikali, kaip dabar žinoma, seniausia Lietuvoje, Joniškio parapijos 1599–1621 m. krikšto metrikų knyga. Šiame straipsnyje darybos aspektu analizuojami 1621 m. šios parapijos kaimų gyventojų 124 asmenvardžiai, surinkti iš šios knygos. Iš jų rekonstruoti 75 antroponimai, turintys lietuviškas priesagas. Palyginus 75 atkurtų asmenvardžių formas su dabartinėmis lietuvių pavardėmis, nustatyta, jog 54 (72 %) žinomi ir šiandien. Likusieji 21 (28 %) turi tos pačios kilmės, tik skirtingos darybos atitikmenis šių dienų vardyne.
Reikšminiai žodžiai: Joniškio parapija, XVII amžius, krikšto metrikų knyga, istorinis antroponimas, daryba
Keywords: Joniškis parish, 17^th century, baptism record book, historical anthroponym, word-formation

Hronika – Chronicle

13. starptautiskais seminārs „Latviešu raksti un raksti Baltijā 16.–19. gadsimtā – pētniecības aktualitātes un problēmas“ (Pēteris Vanags)
183-188

Rakstā īsumā atreferēts trīspadsmitais 2023. gada 13. janvārī Rīgā Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās notikušais latviešu senajiem rakstiem veltītais seminārs „Latviešu raksti un raksti Baltijā 16.–19. gadsimtā – pētniecības aktualitātes un problēmas”. Referātos tika aplūkoti 16.–19. gs. autoru un izdevumu nozīme latviešu rakstu valodas un literatūras vēsturē, kā arī valodas parādības (leksika, vārddarināšana, semantika) dažādos šī perioda avotos. Starp aplūkotajiem autoriem jāmin Georgs Mancelis, Kristofs Fīrekers, Frīdrihs Bernhards Blaufūss, Frīdrihs Daniels Vārs un citi. Vairāki referāti bija veltīti arī vietvārdu un personvārdu fiksējumam 17.–19. gs. avotos.
Atslēgvārdi: latviešu rakstu valodas vēsture, gramatika, semantika, onomastika
Keywords: history of written Latvian, grammar, semantics, onomastics

Akadēmiķa Jāņa Endzelīna 150. dzimšanas dienas atcerei veltīta starptautiska zinātniska konference „Endzelīns. Valoda. Laiks“ Rīgā 2023. gada 22.–23. februārī (Regīna Kvašīte, Anta Trumpa, Pēteris Vanags) 
189-195

Rakstā īsumā atreferēta Jāņa Endzelīna 150. dzimšanas dienas atcerei veltītā starptautiska zinātniska konference, kas notika Rīgā 2023. gada 22.–23. februārī. Tajā piedalījās valodnieki no Latvijas, Lietuvas, Polijas, Vācijas un Ukrainas. Vairākos referātos tika aplūkots Jāņa Endzelīna ieguldījums latviešu valodas izpētē. Citi referēti bija veltīti aktuālām baltu valodu gramatikas, onomastikas, dialektoloģijas un dažu citu  valodniecības jomu izpētes problēmām.
Atslēgvārdi: Jānis Endzelīns, gramatika, dialektoloģija, onomastika
Keywords: Jānis Endzelīns, grammar, dialectology, onomastics

Gadskārtējā Artura Ozola dienas konference Humanitāro zinātņu fakultātē (Lidija Leikuma, Pēteris Vanags)
196-204

Rakstā īsumā atreferēta Jāņa Endzelīna 150. dzimšanas dienas atcerei veltītā starptautiskā Artura Ozola dienas koference, kas notika LU Humanitāro zinātņu fakultātē 2023. gada 16.–17. martā. Konferencē piedalījās valodnieki no Latvijas, Lietuvas un Japānas. Referātos tika aplūkots Jāņa Endzelīna devums latviešu valodniecībā, īpaši viņa gramatikas „Lettische Grammatik“ (1922, 1923) tapšanas un papildināšanas vēsture. Citi referēti bija veltīti baltu valodu gramatikas, vārddarināšanas, dialektoloģijas, terminoloģijas, valodas vēstures un vairāku citu  valodniecības jomu izpētes aktuālām problēmām.
Atslēgvārdi: Jānis Endzelīns, gramatika, dialektoloģija, terminoloģija, vārddarināšana
Keywords: Jānis Endzelīns, grammar, dialectology, terminology, word-formation

Dritter Nachtrag zur Gesamtbibliographie von Prof. Rainer Eckert (Rainer Eckert)
205-207

Dies ist die dritte Ergänzung zur Gesamtbibliographie des emeritierten Professors Rainer Eckert von der Universität Greifswald Dieser Nachtrag ist wie die beiden vorausgegangenen nicht thematisch und nach Jahren geordnet, sondern schließt an die Positionszahlen des Zweiten Nachtrages (Position 576.) an, d. h. es geht weiter mit den Positionszahlen 577. bis 596. Die Bibliographie umfasst 20 Titel.
Schlüsselworte: Rainer Eckert, Bibliographie
Keywords: Rainer Eckert, bibliography

Izdošanas principi – Publication Policy