Academic Centre
Baltu filoloģija ir recenzējams izdevums ar starptautisku redakcijas kolēģiju / Baltu filoloģija is a fully refereed journal with an international panel of referees.
Redaktors / Editor: Pēteris Vanags (Latvijas Universitāte, Stockholms universitet)
Redaktora vietnieki / Associate Editors: Lidija Leikuma, Edmundas Trumpa (Latvijas Universitāte)
ISSN 1691-0036
http://doi.org/10.22364/bf
Redakcijas adrese / Editorial Address
Baltu valodniecības katedra Humanitāro zinātņu fakultāte
Latvijas Universitāte, Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050, Latvia
e-pasts: pvanags@latnet.lv
Baltu filoloģija XXX (1/2) 2021 (PDF)
http://doi.org/10.22364/bf.30
SATURS — CONTENTS
Raksti — Articles
https://doi.org/10.22364/bf.30.01
Ernesta KAZAKĖNAITĖ. Nepamet mums grēkus mūsu jeb latviešu tēvreize 16. gs. pasaules aprakstos un tēvreižu krājumos
Rakstā aplūkoti astoņi 16. gs. Rietumeiropas citvalodu izdevumos atrodami latviešu tēvreizes publicējumi: Lācija aprakstos, Beļsku hronikās, Tevē kosmogrāfijā un Megisera tēvreižu krājumos, uzmanību pievēršot tekstu sakariem. Lai gan savstarpēji tie vairāk vai mazāk atšķiras, visiem pamatā bijusi Minstera kosmogrāfijā publicētā Hāzentētera tēvreize. Salīdzinot ar iespējamiem Minstera kosmogrāfijas izdevumiem, visos pētītajos 16. gs. kosmogrāfiju publicējumos redzams tiešs sakars ar tiem, tomēr Megisera krājumos tēvreize, visticamāk, nonākusi ar Tevē vai kāda cita pašlaik nezināma darba starpniecību. Nevienā grāmatā latviešu tēvreize nav precīzi norakstīta burts burtā no pirmavota – publicējumi atšķiras gan formāli, gan rakstības ziņā. Visvairāk no visiem 16. gs. tēvreizes pierakstiem izceļas M. Beļska sniegtā, kura pielāgota poļu tēvreizei.
Atslēgvārdi: latviešu tēvreize, Johans Hāzentēters, Volfgangs Lācijs, Marcins Belskis, Joahims Belskis, Andrē Tevē, kosmogrāfija, Hieronīms Megisers, tēvreižu krājums
Keywords: Latvian Lord’s Prayer, Johannes Hasentöter, Wolfgang Lazius, Marcin Bielski, Joachim Bielski, André Thevet, cosmographia, Hieronymus Megiser, collection of the Lord’s Prayer
https://doi.org/10.22364/bf.30.02
Rolandas KREGŽDYS. Pseudomitologemos Milda kilmė
Straipsnyje analizuojama Teodoro Narbuto veikale Dzieje starożytne narodu litewskiego pirmą kartą paminėtos lietuvių mitologemos Milda sukūrimo aplinkybės. Remiantis gausia baltų homoformų (antroponimų, hidronimų, toponimų) bei antikos realijų, taip pat Nibelungų giesmės naratyvo ir Dytmaro (Thietmarus Merseburgensis) Liubeko kronikoje užfiksuotų lužitėnų religijos motyvų analize, suformuluoti 4 šio pseudomitonimo etiologijos aiškinimo būdai.
Raktiniai žodžiai: deivė Milda, (pseudo)mitologema, pseudosintagma, etimologija
Keywords: goddess Milda, (pseudo)mythologeme, pseudosyntagma, etymology
https://doi.org/10.22364/bf.30.03
Robertas KUDIRKA. Lithuanian Slang Adverbs of Slavic Origin
The article morphologically analyzes Lithuanian slang adverbs (215) of Slavic origin (mostly from Russian, sometimes from Polish and Belarusian), selected from Dictionary of Lithuanian Slang and Nonnormative Lexicon. There are four types of adverbs selected for analysis: hybrid derivatives of the suffix -ai from suffixal and nonsuffixal adjectives, adverbs without formants, and adverbialized word combinations. The aim of the analysis is to identify systematic morphological patterns and adaptive features. The analysis has shown that in Lithuanian slang Slavic adverbs are adapted phonetically and orthographically according to the principle of substitution of foreign phonemes as close as possible to their own. The Slavic slang lexicon tends to copy derivative models and integrate them into and inflectional paradigms of Lithuanian: morphological features are inherited from Slavic languages and specifically transformed in the Lithuanian language system; variability in borrowed slang appears due to spontaneous adaptation to language recipient features.
Keywords: word formation, adverbs, slang, slang hybrids
https://doi.org/10.22364/bf.30.04
Diāna LAIVENIECE, Agnese DUBOVA. Latviešu zinātnes valodas pētniecības virzieni 21. gadsimtā: literatūras apskats
Zinātnes valoda ir valodas paveids, kas tiek izmantots pētniecības procesa un rezultāta aprakstam zinātniskā tekstā mutvārdos vai rakstveidā. Līdz 21. gadsimta sākumam latviešu zinātnes valoda skatīta un raksturota funkcionālo stilu kontekstā un vispārīgā veidā, nosaucot galvenās stila pazīmes un īsi raksturojot tam raksturīgo leksiku, bet nepievēršot detalizētu uzmanību zinātnes valodas lingvistiskajiem aspektiem. 21. gadsimta sākumā latviešu zinātnes valodas pētniecībai pievēršas vairāki valodnieki, tāpēc, skatot šo procesu attīstībā, nodalāmi trīs galvenie zinātnes valodas pētniecības virzieni: pētījumi par zinātniska teksta makrostruktūru vai atsevišķiem tās elementiem, pētījumi par zinātniska teksta mikrostruktūru un to veidojošajiem elementiem un pētījumi par latviešu zinātniskajiem tekstiem sastatījumā ar citām valodām.
Atslēgvārdi: latviešu zinātnes valoda, teksta makrostruktūra, teksta mikrostruktūra, zinātnisko tekstu veidi.
Keywords: Latvian language of science, macrostructure of a text, microstructure of a text, types of scientific texts
https://doi.org/10.22364/bf.30.05
Norbert OSTROWSKI. Old Latvian Comparative Constructions
What functioned as the primary comparative construction in seventeenth-century Latvian was a construction with the conjunction nekā ‘than’ (literally: ‘not like’), which typologically represents the so-called conjoined comparative in Stassen’s terminology (Stassen 1985). This is consistent with the state of affairs evidenced in sixteenth-century Lithuanian, where, as primary comparative constructions of inequality (COI), we find constructions with conjunctions comprising negation: neg(i), nei(gi), neng, nekaip, net, nent ‘than’ (Ostrowski 2018).
Keywords: comparative constructions, Old Latvian, historical syntax
https://doi.org/10.22364/bf.30.06
Dzintra PAEGLE. Suntažu mācītājs Johans Teodors Bērents (1784–1866) un viņa latviešu valoda
Rakstā aplūkota 19. gs. vidus latviešu valoda 1854. gadā iznākušajā un J. T. Bērenta tulkotajā V. O. Horna darbā „Śtahśts par Śapņu ķehniņu un baggatu śkrohderi“ krājumā „Śtahśti pa ſeemas wakkareem śtahśtiti Kraukļu=krohgâ krahśns preekśchâ“.
Tulkojuma latviešu valoda ir tipiska 19. gs. vidus rakstu valoda, tajā ir saskatāmas ne tikai Vidzemes valodas īpatnības, bet arī kurzemnieku valoda un 18. un 19. gs. rakstu valodas paradumi. Tulkojuma valoda nav normēta, par to liecina nesakārtota nomenu deklinācija; nesistemātiski lietotas adjektīvu noteiktās un nenoteiktās galotnes, nešķirta īstenības un pavēles izteiksmes dsk. 2. personas forma; prepozīcijas ap, pehz lietotas ar vairākiem vienskaitļa locījumiem; u. c. Tulkojuma latviešu valoda ir izteiksmīga, bagāta sinonīmiem un frazeoloģismiem. Tikai atsevišķos gadījumos jūtami dzimtās vācu valodas atspulgi tas un viens lietojumā.
Atslēgvārdi: Johans Teodors Bērents, 19. gadsimts, latviešu valodas vēsture, valodu kontakti
Keywords: Johann Theodor Berent, the 19th century, history of Latvian, language contacts
https://doi.org/10.22364/bf.30.07
Anta TRUMPA. Vārds baudīt senajos tekstos: semantiskā daudzveidība
Raksta mērķis ir, balstoties uz „Latviešu valodas seno tekstu korpusa“ un topošās „Latviešu valodas vēsturiskās vārdnīcas“ datiem, kā arī salīdzinot vārda lietojumu senajos tekstos ar avottekstiem un vēlākiem Bībeles tulkojumiem, aplūkot vārda baudīt un nedaudz arī tā atvasinājumu nozīmes latviešu valodas 16. un 17. gadsimta tekstos iespējamā to senuma secībā; kur iespējams, ‒ raksturot saistību starp šīm nozīmēm.
Vārda baudīt senākā nozīme visticamāk, ir ‘pārbaudīt, mēģināt’. No tās atvasinātas vairākas nozīmes: ‘uzdrošināties, iedrošināties’, ‘doties viens otram pretī, satikties, redzēties’ (šīs nozīmes mūsdienās vairs netiek lietotas) un vēl līdz mūsdienām lietotā nozīme ‘pagaršot, ēst, dzert’. No tās savukārt atvasināta vēl mūsdienās pazīstamā nozīme ‘piedzīvot pieredzēt, izjust; dabūt’. Fakts, ka semantiskās attīstības ziņā visjaunākā nozīme ‘piedzīvot, pieredzēt, izjust; dabūt’ senajos tekstos ir fiksēta pati pirmā, drīzāk skaidrojams ar to, ka tā bija reliģiskajos tekstos visizplatītākā, turklāt arī citas nozīmes senajos tekstos ir fiksētas vien dažus gadus vai dažus gadu desmitus vēlāk.
Vārda baudīt nozīmju attīstību ir ietekmējuši Bībeles tekstu tulkojumi ‒ iespējams, nozīme ‘piedzīvot, pieredzēt, izjust; dabūt’ latviešu valodā ir ienākusi tieši līdz ar tiem. Vārda baudīt un tā atvasinājumu lietojuma salīdzinājums dažādos Bībeles tulkojumos liecina par to, ka nereti mūsdienu tulkojumi nav brīvi no E. Glika tulkojuma tradīcijas, jo atsevišķas vārdkopas, piemēram, nāvi nebaudīt Bībeles tekstos ir saglabājušās cauri gadsimtiem, kaut mūsdienu valodā šāds lietojums ir ļoti neparasts.
Atslēgas vārdi: 16., 17. gadsimta latviešu teksti, avotteksti, Bībeles tulkojums, semantika
Keywords: 16th, 17th century Latvian texts, source texts, Bible translation, semantics
https://doi.org/10.22364/bf.30.08
Loreta VAIČIULYTĖ-SEMĖNIENĖ. Latvis „Dabartinės lietuvių kalbos tekstyno“ pasaulėvaizdyje
Straipsnyje analizuojama, koks latvio koncepto fragmentas susidėlioja iš iliustracinių sakinių, kur minimas skirtingų formų daiktavardis latvis. Medžiaga tyrimui rinkta iš Kauno Vytauto Didžiojo universiteto Kompiuterinės lingvistikos centre sudaryto „Dabartinės lietuvių kalbos tekstyno“ publicistikos. Ištyrus empirinę medžiagą semantinės analizės, interpretaciniu ir aprašomuoju metodais, paaiškėjo, kad apie latvį pasakoma biologiniu, (psicho)socialiniu, psichologiniu, buitiniu, fiziniu, lokaliniu, religiniu aspektu. Labiausiai atsiskleidžia pirmieji trys latvio aspektai.
Esminiai žodžiai: daiktavardis latvis, semantika, iliustracinis pavyzdys, konceptas
Keywords: noun Latvian, semantics, illustrative sentence, concept
Hronika — Chronicle
Pēteris VANAGS. 11. starptautiskais seminārs Latviešu raksti un raksti Baltijā 16.–19. gadsimtā – pētniecības aktualitātes un problēmas
Rakstā īsumā atreferēts desmitais 2021. gada 15. janvārī Rīgā notikušais latviešu senajiem rakstiem veltītais seminārs „Latviešu raksti un raksti Baltijā 16.–19. gadsimtā – pētniecības aktualitātes un problēmas”. Referātos tika aplūkoti 16.–19. gs. autoru un izdevumu nozīme latviešu rakstu valodas vēsturē, kā arī valodas parādības dažādos šī perioda iespiestos un rokraksta avotos: rakstība, leksika, vārddarināšana, semantika, gramatika. Referenti pievērsās arī latgaliešu, lietuviešu, igauņu, kā arī sengrieķu valodā rakstītu valodas pieminekļu pētniecības tematikai: ortogrāfijas, leksikogrāfijas, gramatiku vēstures un korpusu izveides problemātikai.
Atslēgvārdi: latviešu rakstu valodas vēsture, latgaliešu rakstu valoda, lietuviešu valoda, iguaņu valoda, ortogrāfija, gramatika, semantika
Keywords: history of written Latvian, Latgalian, Lithuanian, Estonian, orthography, grammar, semantics
In memoriam — Obituaries
Rainer Eckert. William R. Schmalstieg (1929—2021)
Der Artikel ist dem Andenken des amerikanischen Sprachwissenschaftlers William R. Schmalstieg (1929–2021) gewidmet. Es beschreibt kurz sein Leben, seinen Beitrag zur Linguistik, seine persönlichen Qualitäten.