Academic Centre
Dupate, Kristīne. Naida noziegumi un naida runa. Starptautiskie standarti un Latvijas tiesiskais regulējums un prakse. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2023. 128 lpp.
Pētījums veikts projektā Capacity building and awareness rising to prevent and counter intolerance in Latvia — CALDER (Rīcībspējas attīstība un izpratnes celšana neiecietības novēršanai Latvijā – CALDER) Nr. 963736-CALDER-REC-AG-2020/REC-RRAC-RACI-AG-2020/LU, LU Nr. ZD2021/21118
© Kristīne Dupate, Arnis Buka, Ildze Jakunova, Liene Jurgelāne, Artūrs Kučs, Aldis Lasmanis, Žanna Lāma, Baiba Liepa-Monksa, Aivita Putniņa, Andis Rinkevics, Daina Treija, Inese Laura Zemīte, 2023
© Latvijas Universitāte, 2023
ISBN 978-9934-36-023-7 (PDF)
https://doi.org/10.22364/WHJW2831
Šis pētījums ir izstrādāts projektā “Rīcībspējas attīstība un izpratnes celšana neiecietības novēršanai Latvijā – CALDER” (Capacity building and awareness rising to prevent and counter intolerance in Latvia – CALDER). Projektā bija iesaistījušās šādas partnerinstitūcijas: Sabiedrības integrācijas fonds, Tiesu administrācija, Latvijas Republikas Prokuratūra un Valsts policija. Pētījumu ir veikts, balstoties uz visu iesaistīto partnerinstitūciju ekspertu izstrādātajiem materiāliem. Pētījumu ir izstrādājusi projekta zinātniskā vadītāja, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore Kristīne Dupate, attiecīgi pētījums ietver materiālus, kurus ir sagatavojusi ekspertu grupa, tomēr pētījuma rezultāti var iekļaut atšķirīgus secinājumus no minēto ekspertu viedokļiem.
Pētījumā izmantoto materiālu sagatavošanā ir piedalījušies:
Arnis Buka, Latvijas Universitāte, Juridiskās fakultātes docents;
Ildze Jakunova, Sabiedrības integrācijas fonds, Helsinku Universitātes doktorante, antropoloģe;
Liene Jurgelāne, Sabiedrības integrācijas fonds, antropoloģe;
Artūrs Kučs, Latvijas Universitāte, Juridiskās fakultātes asociētais profesors;
Aldis Lasmanis, Latvijas Republikas Prokuratūra, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors;
Žanna Lāma, Valsts policija, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes (KVP) 2. nodaļas vecākā inspektore;
Baiba Liepa-Monksa, Valsts policija, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes (KVP) 2. nodaļas galvenā inspektore;
Aivita Putniņa, Sabiedrības integrācijas fonds, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore;
Andis Rinkevics, Valsts policija, Galvenās kārtības policijas pārvaldes (GKPP) Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks;
Daina Treija, Tiesu administrācija, Rīgas apgabaltiesas tiesnese;
Inese Laura Zemīte, Tiesu administrācija, Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta senatore.
Pētījuma mērķis ir analizēt Latvijas tiesiskā regulējuma un tā piemērošanas praksē atbilstību starptautisko tiesību standartiem naida noziegumu un naida runas apkarošanas jomā. Pētījuma ietvars vērsts uz indivīdu un indivīdu grupu atbildību par naida noziegumiem un naida runu un tās piemērošanu praksē no tiesību aizsardzības iestāžu puses, tādēļ pētījums neietver jautājumus par privāto pakalpojumu sniedzēju, kā, piemēram, sociālo mediju platformu, pienākumiem šajā jomā.
Pētījumā izmantoti materiāli, kuri bijuši pieejami līdz 2021. gada 1. augustam, ar dažiem izņēmumiem attiecībā uz starptautisko tiesību avotiem. Ņemot vērā starptautisko tiesību straujo attīstību naida noziegumu un naida runas jomā, pētījumā izmantoti starptautisko tiesību avoti, kuri ir bijuši pieejami līdz 2022. gada 1. jūnijam.
Jēdziens “starptautiskās tiesības” šajā pētījumā tiek lietots tā plašākajā nozīmē, un attiecīgi tas ietver gan juridiski saistošus starptautiskus līgumus, ieskaitot ES sekundāros tiesību aktus, gan starptautisko tiesu spriedumus, kuri sniedz starptautisko tiesību aktu interpretāciju, kā arī ieteikumtiesību dokumentus, kurus pieņēmušas starptautisko organizāciju institūcijas. Attiecīgi šajā pētījumā ir izmantoti visi minētie starptautisko tiesību avoti, kā arī citas starptautisko organizāciju un ekspertu publikācijas.
Pētījumā izmantots Latvijas tiesiskais regulējums un prakse, kas ietver normatīvajos aktos noteikto tiesisko regulējumu, nacionālo tiesu praksi, Valsts policijas datus par reģistrētajiem iespējamiem naida noziegumiem un naida runas gadījumiem, kā arī datus par ierosinātajiem kriminālprocesiem. Pētījumā izmantotas arī nacionālo ekspertu publikācijas un viedokļi.
Tā kā naida noziegumi un naida runa ir specifiski tiesību pārkāpumi, nozīmīga pētījuma daļa ir par psiholoģiskajiem un socioloģiskajiem aspektiem jeb naida noziegumu un naida runas iemesliem gan vispārīgi, gan tieši Latvijas kontekstā.
Pētījuma 1. nodaļa sniedz pārskatu par juridiski saistošajiem starptautiskajiem standartiem, kā arī par svarīgākajiem ieteikumtiesību dokumentiem.
2. nodaļa ir pilnībā veltīta jēdzienu “naida noziegums” un “naida runa” teorētiskajiem aspektiem. Šī nodaļa sniedz diskriminācijas aizlieguma jēdziena satura skaidrojumu un atklāj tā saistību ar naida noziegumiem un naida runu jeb, citiem vārdiem, tajā tiek skaidrots, kāpēc naida noziegumi un naida runa ir diskriminācijas īpaši izpausmes veidi. Šī nodaļa analizē ne tikai starptautisko līgumu standartus, bet arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas un ES Tiesas judikatūru un daudzus starptautisko organizāciju institūciju ieteikumtiesību dokumentus par diskriminācijas aizlieguma jēdzienu, diskriminācijas aizlieguma pazīmēm, naida noziegumu un naida runas jēdzienu saturu, kā arī izvērsti skaidro kritērijus vārda brīvības un naida runas nošķiršanai.
3. nodaļa apskata un skaidro socioloģiskos un psiholoģiskos aspektus, kuri ir naida noziegumu un naida runas pamatā. Bez vispārzināmiem iemesliem šī nodaļa pievēršas Latvijas sabiedrībai specifiskiem aspektiem, kas ir naida noziegumu un naida runas pamatā un kas skaidro, kāpēc šie likuma pārkāpumi mūsu sabiedrībā joprojām netiek uztverti pietiekami nopietni.
4. nodaļa skaidro starptautiskos standartus attiecībā uz atbildības noteikšanu par naida noziegumiem un naida runu, un tai seko 5. nodaļa, kura skaidro nacionālo tiesisko regulējumu un analizē tā atbilstību starptautisko tiesību standartiem.
6. nodaļa ir veltīta nacionālā tiesiskā regulējuma naida noziegumu analīzei un naida runas, ko piemēro praksē, analīzei. Tā sniedz statistiku par nacionālā tiesiskā regulējuma piemērošanu praksē no tiesību aizsardzības iestāžu puses un apraksta un analizē nacionālo tiesu praksi, konkrēti, cik lielā mērā Latvijas tiesu prakse atbilst starptautisko tiesību standartiem.
Nobeigumā pētījums sniedz secinājumus par Latvijas tiesiskā regulējuma un tā piemērošanas atbilstību starptautisko tiesību standartiem un pienākumiem, kā arī ieteikumus tiesiskā regulējuma uzlabošanai, tiesību doktrīnas izstrādāšanai un tiesiskā regulējuma piemērošanai praksē.