Sabiedrības eksistēšana lielā mērā saistīta ar “kopdzīvošanas normu” esamību. Valsts varas stiprināta kopdzīvošanas norma ir likums šā vārda plašākā nozīmē, savukārt likums ir likumdošanas rezultāts. 2024. gada 14. februārī Latvijā spēkā bija vairāk nekā 18 600 likumi un Ministru kabineta noteikumi, konstruējot vairāk nekā 6200 spēkā esošas likumu un Ministru kabineta noteikumu konsolidētās versijas. 2024. gadā līdz pusfebruārim spēkā stājās vairāk nekā 200 likumu un Ministru kabineta noteikumu, no tiem divās februāra dienās vien 110 (likumi.lv). Šie īsie apgalvojumi ļauj pamatot, kāpēc sabiedrībai ir svarīga likumdošana un tās rezultāts – labs likums. Likums ir kļuvis par ikdienas dzīves instrumentu, kas ļauj un liek uzdot jautājumu par tā kvalitāti. Savukārt likuma kvalitāte var aptvert dažādus aspektus, t. sk., vai likums ir pietiekami saprotams, stabils, elastīgs, taisnīgs, attīstību nodrošinošs utt., u. t. jpr. Savukārt likumdošanas kvalitātes analīze ļauj akcentēt tādus apstākļus kā “tautas griba” un speciālistu uzklausīšana, interešu “svēršana” un “balansēšana”, vēlmju un iespēju “balansēšana”, tiesisko prasību
ievērošana u. c.

Ņemot vērā tiesību zinātnes nozīmīgo lomu likumdošanas un tās rezultāta pētniecībā, jautājumam par likumdošanu Latvijā, akcentējot pagātnes mācības, mūsdienu tendences, apzinot problēmas un meklējot risinājumus, pievērsās tieslietu speciālisti 2024. gada sākumā Latvijas Universitātes ikgadējā starptautiskajā konferencē notikušajās tieslietu sekcijās. Izvēlētais virstemats izpelnījās plašu interesi, kopumā tieslietu sekcijām piesaistot vairāk nekā 110 referentu, kuri savu skatījumu izklāstīja plenārsēdē un desmit sekcijās. Sekciju tematisko ievirzi uzskatāmi ilustrē to nosaukumi:

  • Eiropas Savienības tiesību un starptautisko privāttiesību ietekme uz likumdošanu un tās rezultātu Latvijā,
  • Prof. Bunges privāttiesību kodifikācijai 160 – ietekme uz Latvijas privāttiesībām un ar to saistītie izaicinājumi mūsdienās,
  • Starptautisko publisko tiesību un cilvēktiesību ietekme uz likumdošanu un tās rezultātu Latvijā,
  • Labs likums – instruments tiesību kultūras un prakses maiņai: Administratīvā procesa likuma spēkā esības pirmie 20 gadi,
  • Tiesību zinātnes un vēstures doktorantu sekcija “Tiesību zinātnes nākotnei”,
  • Likumdošana un tās rezultāts Latvijā: pagātnes mācības, mūsdienu tendences, problēmas un risinājumi tiesību vēsturē, teorijā, filozofijā, ētikā un socioloģijā
  • Krimināltiesiskās atbildības normatīvā regulējuma attīstības vēsturiskās mācības, šā brīža izaicinājumi un perspektīvas: pārdomas, atzīmējot Krimināllikuma 25 gadu spēkā esamību
  • Normatīvo aktu grozījumu efektivitātes vērtējums no advokatūras skatpunkta (sadarbībā ar Zvērinātu advokātu padomi),
  • Tiesību zinātnes aktuālie jautājumi un to iespējamie risinājumi LU Juridiskajā fakultātē studējošo pētnieciskajos darbos,
  • Prakses, pieredzes, ētikas un filozofijas aspekti mediācijā.

Redzams, ka aptverts plašs jautājumu loks, kas mudina konferences laikā pārrunāto fiksēt arī rakstiski. Liela daļa referentu izvēlējās savu darbu iesniegt publicēšanai. Pēc rūpīgas vērtēšanas vairāk nekā 40 referāti iekļauti šajā rakstu krājumā, kas tagad tiek nodots lasītāju vērtēšanai.

Rakstu tematiskais tvērums, aktualitāte un izteiktie priekšlikumi dod pamatu atzīt, ka rakstu krājums piesaistīs lasītāju uzmanību, būs gan vērtīgs tieslietu studijās, gan praksē, kā arī dos ierosmi diskusijām un jaunu publikāciju tapšanai.

Rakstu krājuma redkolēģijas priekšsēdētāja
prof. K. Strada-Rozenberga


Likumdošana un tās rezultāts Latvijā: pagātnes mācības, mūsdienu tendences, problēmas un risinājumi. Latvijas Universitātes 82. starptautiskās zinātniskās konferences tiesību zinātnes rakstu krājums = Legislation and Its Outcome in Latvia: Lessons from the Past, Current Trends, Problems and Solutions. Legal Science Proceedings of the 82nd International Scientific Conference of the University of Latvia. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2024. 396 lpp.