Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi VIII (2022) | 135-147 | PDF
https://doi.org/10.22364/jvzl.08.11 

Baltic Mythological Parks of Lithuania

Gailė Vanagienė
Master of Ethnology, PhD student at Klaipėda University

Abstract
The aim of this article is to discuss the (re)presentation of gods and mythological creatures of the Baltic mythological parks in Lithuania. The term “Baltic mythological park” denotes a relatively new phenomenon of the 20th–21st century: the period of their creation can be approximately dated to the years 1977–2015, and the process is still ongoing. An interesting and much-needed area for further research could be the analysis and comparison of the intentions and circumstances of the establishment of the parks, while in the present paper the main focus is on the (re)presentation of the parks and sculptures inside them. Based on the fieldwork data collected in 2021–2022, it can be claimed that the forms of representation are mostly chosen by interpreting freely. Wood is the most commonly used material, while stone and metal are used less often. Not only the recreational but also the educational purpose of the places is often emphasized.

Keywords: ethnology, mythological parks, Baltic, sculpture.


Baltu mitoloģiskie parki Lietuvā

Gailė Vanagienė
Etnoloģijas maģistre, Klaipēdas Universitātes doktorante

Anotācija
Šī raksta mērķis ir aplūkot dievu un mitoloģisko būtņu attēlojumu Baltijas mitoloģiskajos parkos Lietuvā. Termins “Baltijas mitoloģiskais parks” definē salīdzinoši jaunu 20.–21. gadsimta fenomenu: to tapšanas periods ir aptuveni datējams ar 1977.–2015. gadu, un process joprojām turpinās. Interesanta un ļoti nepieciešama joma turpmākai izpētei varētu būt parku izveides ieceru un apstākļu analīze un salīdzināšana, savukārt šajā darbā galvenā uzmanība tiek pievērsta parku un tajos esošo skulptūru (re)prezentācijai. Balstoties 2021.–2022. gadā veiktajos lauka pētījumos, var apgalvot, ka reprezentācijas formas lielākoties ir brīvas interpretācijas. Visbiežāk izmantotais materiāls ir koks, retāk tiek izmantots akmens un metāls. Bieži tiek uzsvērts ne tikai vietu atpūtas, bet arī izglītojošais mērķis.

Atslēgvārdi: etnoloģija, mitoloģiskie parki, Baltija, tēlniecība.