Academic CentreSabiedrības drošība [PDF]
Aleksandra Kjakste, Sigita Struberga
https://doi.org/10.22364/liesdu.05
Sabiedrības drošība apskata apdraudējumus sabiedrības vai tās daļu tradicionālajiem dzīvesveidiem, paražām, reliģiskajām praksēm, etniskajām un nacionālajām īpatnībām. Sabiedrības drošības dimensija pēdējā desmitgadē ir bijusi gan politiskajā, gan akadēmiskajā dienaskārtībā, tomēr līdz šim nav ticis veikts pētījums, kas ļautu integrēt indivīdu identificētos draudus to identitātei kopējā Latvijas iedzīvotāju draudu uztveres skatījumā un vērtēt iespējamās cēloņsakarības, kuras pastāv starp uztvertajiem draudiem un atbilstošām rīcībpolitikām kā atbildēm uz tiem. Šajā grāmatas nodaļā identificēti tie sabiedrības draudu veidi, kurus Latvijas iedzīvotāji uzskata par nozīmīgiem, kā arī apskatīts, vai un kā vietējās pašvaldības reaģē uz iedzīvotāju bažām par apdraudējumiem sabiedrības drošības dimensijā. Analīzes rezultātā secināts, ka Latvijas iedzīvotāji identificē draudus to unikālajai patībai un atzīst tos kā būtisku izaicinājumu savai drošībai. Visbiežāk tos satrauc imigrācija kā potenciālais apdraudējums viņu subjektīvā vērtējumā. Kopumā Latvijas sabiedrība tiek raksturota kā slēgta, uz tradicionālām vērtībām orientēta. Savukārt reģionos iedzīvotāji izjūt plaisu starp reģionu un galvaspilsētu un uzsver, ka pastāv atsevišķa, nošķirta dzīve un dienaskārtība un līdz ar to divas atšķirīgas kopienas. Rezultātā kā nozīmīgākos iekšējos apdraudējuma avotus sabiedrības drošības sektorā Latvijas iedzīvotāji nosaukuši citus iedzīvotājus vai to grupas, kā arī valsts pārvaldes iestādes. Savukārt pašvaldības bauda lielāku uzticēšanos. Kā ārējais apdraudējuma avots galvenokārt minēta Krievijas Federācija. Pašvaldību darbības analīze liecina, ka kopumā pašvaldības reti un ierobežotā apjomā saredz savu lomu drošības stiprināšanā sabiedrības drošības sektorā. No iegūtajiem rezultātiem secināms, ka sabiedrības pārstāvju, kā arī pašvaldību darbinieku iesaiste plašākās diskusijās par drošību, pilsonisko audzināšanu un iekļaušanu ir būtisks faktors sabiedrības drošības stiprināšanā ar noteikumu, ka šāda veida aktivitātes būtu domātas visu sabiedrības grupu iekļaušanai, nevis kādas grupas izslēgšanai, identitātes apdraudēšanai vai tās nozīmīguma noliegšanai.
Atslēgvārdi: sabiedrības drošība; identitāte; izslēgšana; imigrācija; kopiena.
Societal security addresses threats to the traditional lifestyles, customs, religious practices, and ethnic and national characteristics of a society or part of it. The dimension of societal security has been on the political and academic agenda for the last decade, but so far, no research has been conducted to integrate the threats identified by individuals into their overall view on the threat perception of Latvia’s population and to assess the possible causal link between the perceived threats and policy-making processes that respond to them. This section of the book identifies those types of societal threats that inhabitants of Latvia consider significant and explores whether and how local governments respond to inhabitants’ concerns about threats to societal security. The analysis demonstrates that the inhabitants of Latvia identify threats to their unique identity and recognise them as a significant challenge. In general, Latvian society is characterised as closed and oriented towards traditional values. In the regions, on the other hand, people feel a gap between the capital city and their concerns, emphasising the disparity in lives and agendas, and thus – the existence of two different communities. As a result, inhabitants of Latvia have named other residents and groups, as well as national public administration institutions, as the most significant internal sources of threat when it comes to the dimension of societal security. Municipalities, on the other hand, enjoy greater trust. The Russian Federation is mainly mentioned as an external source of societal threats. In general, analysis of the activities of local governments demonstrates that they rarely (and to a limited extent) see their role in strengthening security in the societal security sector. It can be concluded from the obtained results that the involvement of public and municipal representatives in wider discussions on security, civic education, and inclusion is an important factor in strengthening societal security. Such discussions should involve all societal groups, should not exclude any group (even if their identity is perceived as threatening), and should not deny the significance of any group.
Keywords: societal security, identity, exclusion, immigration, community.
Latvijas iedzīvotāju subjektīvā drošības uztvere: ietekme uz drošības politikas veidošanu
Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2021. 272 lpp.
Zinātniskās redaktores: prof. Dr. paed. Žaneta Ozoliņa, prof. Dr. sc. pol. Iveta Reinholde, Mg. sc. pol. Sigita Struberga
ISBN 978-9934-18-728-5 (drukāts izdevums)
ISBN 978-9934-18-729-2 (PDF)
https://doi.org/10.22364/liesdu