Academic CentreValoda: nozīme un forma / Language: Meaning and Form 14, 2023, 126–138. [PDF]
https://doi.org/10.22364/vnf.14.09
Sintaktisko sakaru robežgadījumi: sekundāri predikatīvs sakars un pakārtojums
Ilze Lokmane
Latvistikas un baltistikas nodaļa
Humanitāro zinātņu fakultāte, Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga, LV-1050, Latvija
E-pasts: ilze.lokmane@lu.lv
Rakstā analizēti divu sintaktisko sakaru – pakārtojuma un sekundāri predikatīva sakara – robežgadījumi, balstoties uz īpašības vārda vai tā aizstājēja nominatīva un akuzatīva formu un lietvārda instrumentāļa formu lietojumu teikumā. Papildus šīm funkcijām īpašības vārds nominatīvā un lietvārds instrumentālī var iesaistīties arī predikatīvā sakarā un būt sastata izteicēja daļa – šis aspekts rakstā ieskicēts, bet nav tuvāk aplūkots.
Sekundāri predikatīvā sakarā iesaistīts teikuma loceklis neatkarīgi no vārdformas ir sekundāri predikatīvs komponents (SPK). Pakārtojumā iesaistīts īpašības vārds nominatīvā vai akuzatīvā teikumā veic apzīmētāja funkciju, savukārt darbības vārdam pakārtots lietvārds instrumentālī ir veida apstāklis. Rakstā meklēti gan formāli, gan semantiski kritēriji minēto vārdformu funkciju nošķiršanai.
Formāls nošķiršanas kritērijs ir vārdu secība – apzīmētājs parasti atrodas raksturojamā vārda priekšā, turpretim sekundāri predikatīva komponenta vieta teikumā nav stingri noteikta. Papildu kritērijs ir izteicēja morfoloģiskais tips, jo nominālā teikumā arī teikuma beigās novietots īpašības vārds vai tā aizstājējs uzskatāms par apzīmētāju.
Galvenais faktors, kas ļauj atšķirt sekundāri predikatīvu sakaru no pakārtojuma, ir teikuma locekļu semantika. Apzīmētājs izsaka pazīmi, kas saziņas situācijā nav aktualizēta, darbības vārdam pakārtots apstāklis nosauc kādu situācijas dalībnieku vai raksturo darbības veidu, turpretim sekundāri predikatīvs komponents izsaka pazīmi, kas, atšķirībā no apzīmētāja nosauktās, pastāv izteicēja nosauktās darbības laikā un teikumā tiek īpaši uzsvērta.
Atslēgvārdi: pakārtojums; sekundāri predikatīvs sakars; apzīmētājs; veida apstāklis; instrumentālis.
Borderline cases of syntactic relations: Secondary predication and subordination
The article is devoted to the analysis of borderline cases between two types of syntactic relations – subordination and secondary predication, based on the usage of the nominative and accusative forms of the adjective or its substitute and the instrumental form of the noun. The adjective in the nominative and the noun in the instrumental may be involved in the primary predication as well, however, this aspect is not analysed in detail.
Any word form involved in the relation of secondary predication in Latvian grammatical tradition is called the secondary predicate (sekundāri predikatīvs komponents). A subordinated adjective in the nominative or the accusative fulfils the function of an attribute, whereas a noun in the instrumental is subordinated to a verb and has the function of the adverbial of manner. The article seeks both formal and semantic criteria for distinguishing the functions of the aforementioned word forms.
One of the formal criteria is word order, namely, an attribute is most often placed in front of the noun, whereas the place of a secondary predicate in the sentence is not strictly determined. An additional criterion is the word class of the predicate, as in a nominal sentence the attributive function is assigned to the adjective or its substitute irrespective of word order. However, the main factor distinguishing subordination and secondary predication is the semantic one. The feature expressed by the attribute is not considered important in the situation of speech, whereas the secondary predicate denotes a feature temporally dependent on the primary predication and thus actualised.
Keywords: subordination; secondary predication; attribute; adverbial of manner; instrumental.
Rakstam ir Creative Commons Attiecinājuma 4.0 Starptautiskā licence (CC BY 4.0) /
This article is licensed under the Creative Commons Attribution 4.0 International License (CC BY 4.0) (https://creativecommons.org/licenses/by/4.0/)