Academic CentreValoda: nozīme un forma / Language: Meaning and Form 14, 2023, 7–21. [PDF]
https://doi.org/10.22364/vnf.14.01
Grieķu īpašvārdi un to atvasinājumi latīņu valodā („Latīņu–latviešu vārdnīcas” materiāls)
Gita Bērziņa
Klasiskās filoloģijas nodaļa
Humanitāro zinātņu fakultāte, Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga, LV-1050, Latvija
E-pasts: gita.berzina.hzf@lu.lv
Klasisko (grieķu un latīņu) valodu materiāls kalpo, ne tikai lai atklātu vispārējus principus valodas sistēmā un attīstības procesos, bet arī lai savstarpējā sastatījumā izgaismotu citu valodu, tostarp latviešu valodas, būtiskas iezīmes dažādos aspektos.
Vēsturiski ilgstoši grieķu un romiešu kultūru un grieķu un latīņu valodas kontakti radījuši nozīmīgu un daudzveidīgu grieķu valodas ietekmi latīņu valodā un ar to saistītā kultūras, izglītības un zinātniskās domas tradīcijā.
Rakstā, izstrādājot jauno „Latīņu–latviešu vārdnīcas” variantu (izvērtējot un rediģējot leksisko materiālu un latīņu un grieķu valodas atveides principus), pievērsta uzmanība grieķu īpašvārdiem un to atvasinājumiem latīņu valodā, to atveidei latviešu valodā.
Daļa grieķu īpašvārdu uzreiz jau organiski iekļāvušies latīņu valodas deklinēšanas sistēmā, turpretim citi vismaz sākotnēji pārņemti un tekstos apzināti lietoti grieķiskā veidolā, t. i., aizgūti ar grieķu valodas izskaņām, un tālāk laika gaitā lielākā vai mazākā mērā pielāgoti latīņu valodas deklinēšanas sistēmai, nereti attīstot arī paralēlus variantus. Izmantojot latīņu valodas morfēmas, jo īpaši piedēkļus un galotnes, no grieķu valodas personvārdiem un vietvārdiem atvasināti sugas vārdi, īpašības vārdi, arī darbības un apstākļa vārdi. Latīņu valodā raksturīgs plašs un sinonīmisks vārddarināšanas morfēmu klāsts. Tas daudzveidīgi izmantots grieķu cilmes atvasinājumu un to variantu darināšanā latīņu valodā.
Grieķu un latīņu valodas variantu līdzās pastāvēšanas, kā arī plaša sinonīmiskas nozīmes vārddarināšanas līdzekļu izmantošana nereti sarežģī grieķu cilmes atvasinājumu atlasi un atspoguļošanu „Latīņu–latviešu vārdnīcas” korpusā, kā arī to atveidi latviešu valodā.
Atslēgvārdi: grieķu īpašvārds; latīņu valoda; atvasinājums; deklinācija / deklinēšana; atveide latviešu valodā; paralēli varianti.
Greek proper names and their derivatives in Latin (“Latin–Latvian dictionary” material)
Summary
Analysis of the classical (Greek and Latin) languages’ material serves not only to reveal general principles in language system and development processes, but also, in mutual comparative arrangement, to illuminate the essential features of other languages, including Latvian, in various aspects.
Long contacts between Greek and Roman cultures and Greek and Latin languages have led to a significant and diverse influence of the Greek language on the Latin language and the related cultural, educational and scientific tradition. In Latin, there are extensive borrowings from Greek, connected with reception and reflection of mythological, literary, cultural, etc. tradition.
The article, based on the work on the development of the new version of the “Latin–Latvian dictionary” (evaluation, editing and rendering of lexical material in Latvian), focuses on Greek proper nouns in Latin, their derivatives, and their rendering in Latvian.
Many of the Greek proper nouns are entirely Latinized, while others are at least initially taken over and deliberately used in Latin texts with the Greek form, i.e., borrowed with Greek endings, and further adapted to a greater or lesser extent to the Latin declension system, often also developing parallel variants.
Using Latin morphemes, in particular – suffixes and endings, generic nouns, adjectives, as well as verbs and adverbs are derived from Greek personal and place names. Latin is characterized by a wide range of word-forming morphemes, including those with a synonymous meaning. It is used in many ways in the creation of derivatives of Greek origin in Latin, often creating and using parallel variants. As a result of the coexistence of Greek and Latin forms, as well as the use of a wide range of synonymous means of word formation, it is often a complicated task to select and reflect derivatives of Greek origin in the corpus of the “Latin–Latvian Dictionary”, as well as their rendering in Latvian.
Keywords: Greek proper name; Latin; derivative; declension; rendering in Latvian; parallel variants.
Rakstam ir Creative Commons Attiecinājuma 4.0 Starptautiskā licence (CC BY 4.0) /
This article is licensed under the Creative Commons Attribution 4.0 International License (CC BY 4.0) (https://creativecommons.org/licenses/by/4.0/)