Academic CentreValoda: nozīme un forma / Language: Meaning and Form 13, 2022, 124-138. [PDF]
https://doi.org/10.22364/vnf.13.09
Valodas loma lībiešu pēcteču identitātē un valodas nodošana nākamajām paaudzēm
Gunta Kļava
Lībiešu institūts, Latvijas Universitāte
Kronvalda bulvāris 4–220, Rīga, LV-1010, Latvija
E-pasts: gunta.klava@lu.lv
Rakstā atspoguļoti daži secinājumi, kas gūti pētījumā par lībiešu valodas prasmi un lomu mūsdienu lībiešu kopienā, pievēršoties valodai kā vienam no indivīda un kopienas identitātes svarīgajiem komponentiem. Pētījuma dati iegūti divos posmos, veicot lībiešu kopienas pārstāvju aptauju un intervijas ar lībiešu valodas pratējiem, papildinot datu kopu ar tiešajiem novērojumiem dažādos kopienas pasākumos. Apdraudēto valodu kontekstā valodas lomas apziņa kopienā ir pamatā iespējām un cerībām saglabāt vai atjaunot valodu (Austin, Sallabank 2011). Pētījumā izzināti lingvistiskās attieksmes komponenti un faktori, kas to ietekmē, apstiprinot teorētiskās nostādnes par lingvistiskās attieksmes mainīgumu atbilstoši kompleksajām norisēm gan indivīda, gan sabiedrības līmenī un tās saikni ar lingvistisko uzvedību.
Pētījuma dati arī atklāj lībiešu valodas lomas un iespējamo funkciju variācijas, kas iezīmē valodas attīstības iespējamos virzienus. Tas iezīmē arī pārmaiņas izpratnē par valodu koeksistences problemātiku pētījuma mērķgrupā un sabiedrībā kopumā, piem., kaut vai domājot par apdraudēto valodu un citu mazāku valodas kolektīvu stigmatizāciju, kur pēdējās desmitgadēs gan zinātniskā, gan sabiedriskā doma ir mainījusies, uzsverot katras valodas nozīmi cilvēcei un cilvēka kā daudzvalodīgas būtnes izpratni kopumā (Sallabank 2013). Pētījuma rezultāti rosina diskusiju par to, kādi ir valodas pārmantošanas un lietošanas procesi mūsdienās kritiski apdraudēto valodu kopienās. Lībiešu valodas gadījumā redzams, ka valodas nodošanā un lietošanā galvenā loma ir nevis ģimenei, kas joprojām ir būtiskākais motivācijas veidotājs un atbalsta sniedzējs, bet gan citiem valodas lietotājiem un apguvējiem dažādās valodas lietotāju grupās, kas iezīmē arī pārmaiņas pieejā un uzdevumos, plānojot pasākumus un resursus valodas revitalizācijai un lietošanai.
Atslēgvārdi: apdraudētās valodas; etnolingvistiskā vitalitāte; lingvistiskā attieksme; lībiešu valoda; valoda un identitāte; valodas nodošana nākamajām paaudzēm.
Role of language in the identity of descendants of Livonians and language transmission
Summary
The article presents some of the findings of a study of Livonian language skills and their role in the modern Livonian community, focusing on language as one of the important components of individual and community identity. The data were obtained in two stages – by conducting a survey of representatives of the Livonian community and interviews with Livonian language speakers, supplementing the data set with direct observations at various community activities. In the context of endangered languages, awareness of the role of language within the community underpins opportunities and hopes to preserve or restore language (Austin, Sallabank 2011). The study explores the components of linguistic attitudes and the factors that influence it, confirming theoretical approaches to the changeability of linguistic attitudes according to complex developments at both the individual and societal levels, and its relationship with linguistic behaviour. The research data also reveal variations in the roles and possible functions of the Livonian language, which mark the possible directions of language development. It also marks a shift in understanding of the issue of language coexistence within the study’s target group and society as a whole, for example, in the stigmatization of endangered languages and other smaller language collectives, where both scientific and societal perceptions have changed in recent decades, emphasizing the importance of each language to humanity and the understanding of man as a multilingual being (Sallabank 2013). The results of the research trigger a discussion about the processes of linguistic inheritance and language use in today’s critically endangered language communities. In the case of the Livonian language, the main role in the transmission and use of the language is not played by the family, which is still the most important facilitator of motivation and support, but by other language users and learners in different groups of language users, which also marks changes in approach and tasks, planning events and resources for language revitalization and use.
Keywords: endangered languages; ethnolinguistic vitality; language attitudes; Livonian; language and identity; language transmission.
Rakstam ir Creative Commons Attiecinājuma 4.0 Starptautiskā licence (CC BY 4.0) /
This article is licensed under the Creative Commons Attribution 4.0 International License (CC BY 4.0)
https://creativecommons.org/licenses/by/4.0/)