Academic CentreValoda: nozīme un forma / Language: Meaning and Form 12, 2021, 178–194. [PDF]
https://doi.org/10.22364/vnf.12.12
„Es neuzskatu, ka latviešu valoda sastāv tikai no gramatikas”: vidusskolēnu valodas lietpratība un attieksme pret latviešu valodas mācīšanos
Sanita Martena
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija
Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, LV-4601, Latvija
Raksta pamatā ir divu pētījumu dati: par latviešu valodas prasmes līmeni, beidzot vidusskolu, (2018) un par skolēnu attieksmi pret latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos (2018–2020). Datu interpretācijā ir izmantota valodas lietpratības teorija (Hulstijn 2015), proti, par to veidojošajiem komponentiem: pamata un augstāko jeb paplašināto valodas kognīciju. Pētījumā izmantotas arī teorētiskās atziņas par argumentēto rakstīšanu un galvenajām pazīmēm, kas liecina par augstā līmenī uzrakstītu darbu. Skolēnu teksti rakstā vairāk ir analizēti no viņu izvēlētā pārspriedumu temata izpratnes aspekta, prasmes argumentēti paust savu viedokli un leksiskās sarežģītības aspekta.
Pārspriedums ir skolēnu sniegums, ko viņi latviešu valodā un citos mācību priekšmetos ir apguvuši 12 skolas gadu laikā bilingvālajās mazākumtautību skolās un skolās ar latviešu mācībvalodu. Pētījuma dati rāda, ka bez tradicionālajām interpunkcijas kļūdām (divdabja teicienu un citu savrupinājumu, salikta teikuma daļu atdalīšanas ar komatiem) skolēnu darbos ir vērojams vienveidīgs vārdu krājums, proti, par maz tiek lietoti konkrēti jēdzieni, termini vai retāk sastopami vārdi. Pārspriedumos nav pietiekami precīzi un izvērsti raksturotas parādības, notikumi, cilvēki, un tas ir saistīts gan ar faktu nezināšanu, gan arī ar nepietiekamu vārdu krājumu.
Pētījumā par attieksmi pret latviešu valodas mācību procesu atklājas iespējamie iemesli, kas ietekmē skolēnu latviešu valodas apguvi un tās rezultātu. Ne tik motivējošas attieksmes pamatā, kā to atklāj skolēni, ir viņu grūtības saprast skolotāja latviešu valodas gramatikas un citu valodas jautājumu skaidrojumu, nepietiekama valodas funkcionālo aspektu iekļaušana mācību saturā, dažkārt arī līdzvērtīgas komunikācijas (starp skolēnu un skolotāju) trūkums.
Atslēgvārdi: valodas lietpratība; pamata un augstākā (paplašinātā) valodas kognīcija; argumentētā rakstīšana; pārspriedumi; attieksme pret valodas mācīšanos; latviešu valoda; valodas mācīšana.
Raksts ir tapis ar Valsts pētījumu programmas „Latviešu valoda” (Nr. IZM-2018/2-0002) atbalstu.
“I don’t think that Latvian language consists only of grammar”: Secondary school students’ language proficiency and their attitudes towards learning Latvian
Summary
The paper analyses proficiency in Latvian, experiences with learning Latvian and attitudes towards Latvian lessons as reported by young persons in Latvia at the end of their secondary school careers. It is based on the data of two studies conducted among students from both Latvian-medium of instruction schools and bilingual minority schools: first, research on proficiency in Latvian in students` essays (2018), and second, on students’ attitudes towards learning and teaching processes of Latvian (2018–2019). The data is analysed according to the theory of language proficiency (Hulstijn 2015), focussing on both basic and higher / extended language cognition. In addition, theoretical findings on argumentative writing quality are used for analysing students’ essays, particular regarding comprehension of the essays’ topics, skills to express oneself and one’s opinion, and lexical complexity.
The essays reveal the students’ written performative competence, i.e., the level they have reached during 12 years of schooling in Latvian and other subjects. The data show that there are different types of problems regarding deviation from language norms. In addition to more traditional levels of error analysis (e.g. punctuation errors when separating participles’ parts of compound sentences), the paper demonstrates how the students’ texts are characterised by a lack of vocabulary development regarding, e.g., lexical diversity, polysemy, or the correct use of specific terminology. Many of the essays do not describe phenomena, events, or persons in sufficiently precise ways, which is grounded both in a lack of knowledge of the topics and insufficient vocabulary.
While the essays provide evidence of the outcomes of learning Latvian, the study on attitudes towards the learning processes reveals possible reasons, which affect the acquisition of Latvian. Many students report a lack of motivation based on difficulties in understanding the teachers’ explanations of Latvian grammar, an insufficient inclusion of functional aspects of language, and occasionally – lack of adequate communication between students and teachers.
Keywords: language proficiency; basic and higher / extended language cognition; argumentative writing; essays; attitude towards language learning; Latvian; language teaching.
Rakstam ir Creative Commons Attiecinājuma 4.0 Starptautiskā licence (CC BY 4.0) / This article is licensed under the Creative Commons Attribution 4.0 International License (CC BY 4.0) (https://creativecommons.org/licenses/by/4.0/)