Academic CentreValoda: nozīme un forma / Language: Meaning and Form 12, 2021, 163–177. [PDF]
https://doi.org/10.22364/vnf.12.11
Standard Georgian language: History and current challenges
Tamari Lomtadze
Akaki Tsereteli State University
59 Tamar Mepe st., Kutaisi 4600, Georgia
This article outlines some debates and issues in the field of Georgian linguistics and offers a research agenda for standard Georgian language, including its history, phases of development, present-day challenges and prospects. There is a multitude of conflicting and even mutually exclusive ideas and points of view regarding these issues. My key point is to provide the periodization of the standard Georgian language that encompasses sixteen centuries, taking into consideration not only the level of normalization and standardization of the Georgian language in a particular historical period, but also the language variety on which the standard / literary language was based, and the institutions controlling and governing the development of the standard language. The point of departure here is the definition of the “standard” as a historically determined set of commonly used language assets, recognized by society as the most appropriate and prestigious variety due to its common usage and high cultural status. Using descriptive, synchronic, diachronic, and comparative research methods, I have tried to identify four phases / periods in the continuous history of the Georgian standard language spanning sixteen centuries.
Keywords: standard Georgian; periods of the Georgian standard language; old Georgian language; Middle Georgian language; Modern Georgian language.
The current work has been supported by Shota Rustaveli National Science Foundation (SRNSF), grant No. FR_17-158, “Georgian Grammar between Norm and Variations”.
Gruzīnu literārā valoda – vēsture un pašreizējie izaicinājumi
Kopsavilkums
Rakstā aplūkota virkne gruzīnu valodniecības diskusiju par gruzīnu literāro valodu, tās vēsturi, attīstības posmiem un mūsdienu izaicinājumiem un perspektīvām. Par šiem jautājumiem ir daudz pretrunīgu un pat savstarpēji noliedzošu uzskatu. Raksta autores galvenais mērķis ir analizēt sešpadsmit gadsimtu senās gruzīnu literārās valodas periodizāciju, ņemot vērā ne tikai gruzīnu valodas normēšanu konkrētā vēsturiskā periodā, bet arī literārās valodas pamatā esošo lietojuma daudzveidību, kā arī iestādes, kas kontrolē un pārvalda literārās valodas attīstību. Raksta pamatā ir šāda literārās valodas definīcija – literārā valoda ir vēsturiski noteiktu plaši izmantotu valodas līdzekļu kopums, ko sabiedrība atzinusi par piemērotāko un prestižāko valodas paveidu tās vispārējās izmantošanas un augstā kultūras statusa dēļ. Izmantojot aprakstošu, sinhronisku, diahronisku un salīdzinošu pētniecības metodoloģiju, sešpadsmit gadsimtu nepārtrauktajā gruzīnu literārās valodas vēsturē identificēti un aplūkoti četri posmi.
Atslēgvārdi: literārā valoda; gruzīnu literārās valodas posmi; sengruzīnu valoda; vidus gruzīnu valoda; mūsdienu gruzīnu valoda.
Rakstam ir Creative Commons Attiecinājuma 4.0 Starptautiskā licence (CC BY 4.0) / This article is licensed under the Creative Commons Attribution 4.0 International License (CC BY 4.0) (https://creativecommons.org/licenses/by/4.0/)