14

https://doi.org/10.22364/luraksti.zvm.818.14 | 177-203 | PDF

Jānis Arnolds Lūsis – ģenētiķis un zoologs

Jānis Arnolds Lūsis  – Geneticist and Zoologist

Jēkabs Raipulis

Ģenētiķis Jānis Arnolds Lūsis (1897–1979) pēc Ļeņingradas Valsts universitātes beigšanas 1923. gadā palika strādāt Padomju Savienībā gan par pasniedzēju vairākās augstskolās, gan par zinātnisko darbinieku PSRS Zinātņu akadēmijas Ģenētikas institūtā un arī vēl vairākās citās zinātniskajās iestādēs. Ģenētikas institūtā viņš vadīja mājdzīvnieku Ģenētikas un evolūcijas nodaļu, kur organizēja mājdzīvnieku resursu un ģenētikas izpēti Vidusāzijas republikās un Kaukāzā, kā arī Mongolijas Tautas republikā. Šai izpētē viņš piedalījās arī pats. Uz šo pētījumu pamata viņš sastādīja programmas mājdzīvnieku turēšanas apstākļu uzlabošanai un selekcijas darbam. J. Lūsis izplānoja unikālu starpsugu savvaļas kalnu auna arhara krustojumu ar mājas aitām selekcijas sistēmu, kuras rezultātā tika iegūta jauna, augstkalnu ap­stākļiem piemērota arharomerīnu aitu šķirne. Pēc ģenētikas aizliegšanas Padomju Savienībā 1948. gadā J. Lūsis palika bez darba. Viņam pēc vairākiem nesekmīgiem mēģinājumiem tomēr izdevās kļūt par Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātes zooloģijas pasniedzēju. Gan Krievijā, gan Latvijā paralēli oficiālajām pētījumu tēmām viņš veica divpunktu mārīšu ģenētikas, ekoloģijas un evolūcijas pētījumus, kuri pazīstami tālu aiz Latvijas robežām. Pēc ģenētikas reabilitācijas 1964. gadā J. Lūsis atjaunoja ģenētikas pasniegšanu Latvijas Valsts universitātē un veica plašu organizatorisko darbu, lai ģenētika atkal ieņemtu tai pienākošos vietu zinātnes apritē. Latvijā viņš izaudzināja veselu zoologu un ģenētiķu paaudzi.

Atslēgvārdi: ģenētika, mājdzīvnieku resursi, starpsugu hibridizācija, arharomerīnu aitas, divpunktu mārītes.

Summary

The most prominent Latvian researcher of classical genetics, Professor Jānis Arnolds Lūsis was born on December 5, 1897. Jānis Lūsis was a student at the Biology Department, Faculty of Mathematics and Natural Sciences at the Petrograd/Leningrad University (1926–1923).
As of 1926, he participated and later on managed the domestic animal resource study expeditions in the southern republics of the Soviet Union and the People’s Republic of Mongolia. From 1926, J. Lūsis started the research on the two-spotted ladybug Adalia bipunctata systematization and genetics research, which he pursued for the rest of his life. In 1932 J. Lūsis became the Head of the Domestic Animals Genetics and Evolution Department at the Genetics Institute of the Academy of Science of the USSR, led by the academic N. Vavilov. While running the Department of the Genetics Institute, J. Lūsis continued the research into the genetic structure of domestic animals and production. He studied the ways to use the distanced hybridization in the selection of the domestic animals, and in 1933 produced the plan and started on the practical crossbreeding of the wild ram – arkhar with the domestic sheep. Unique work was concluded in 1950 with the development of a breed suitable for the highland conditions – the arharomerinos. 
In 1949, he was employed as a Zoology Lecturer at the Department of Biology of the Latvian State University, and in 1951 he became the head of the Zoology Department.
In 1964, after the resumption of the genetic research, J. Lūsis started organizing the genetics classes at the Biology Department and established the Department of Zoology and Genetics. J. Lūsis died on August 10, 1979. 

Keywords: genetics, domestic animal resources, inter-species breed, arharomerinos, ladybirds.