Priekšvārds

2022. gads Latvijai aizrit valstiski svarīgu notikumu simtgades zīmē. 2022. gada 15. februārī aizritēja 100 gadi kopš Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Sa­tversme) pieņemšanas, savukārt gada nogalē – novembrī – apritēs 100 gadi, kopš Satversme stājās spēkā, un līdz ar to darbu sāka arī Satversmē noteiktās jaunās konstitucionālās institūcijas – Saeima un Valsts prezidents.

Latvijas Republikas Satversme ir konstitucionāla vērtība. Mēs varam lepoties, ka mūsu Satversme ir viena no senākajām joprojām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā. Mēs varam būt lepni, ka Satversmes pieņemšanas kārtība un saturs jau pirms 100 gadiem parādīja Latvijas tautas izpratni par demokrātiju, suverenitāti, līdztiesību, tautvaldību un daudzām citām mūsdienu konstitucionālisma vērtībām. Mūsu Satversmi izstrādāja un pieņēma Satversmes sapulce – institūcija, kura bija saņēmusi tautas uzticību vispārējās, demokrātiskās vēlēšanās. Šādas vēlēšanas tolaik pat Eiropā nebija pašsaprotamas, t. i., vēlēšanas, kurās balsstiesības jau baudīja arī sievietes. Mūsu Satversme tika veidota demokrātijas vērtību garā, apzinoties tautu kā suverēnu, varas dalīšanas, neatkarīgas tiesu varas un tautvaldības nozīmi. Jāakcentē, ka jau kopš Satversmes pieņemšanas Satversmē tika paredzēti dažādi mehānismi, kā tauta var iesaistīties valstisku lēmumu pieņemšanā – gan vēlēšanu, gan tautas nobalsošanas ceļā, kā arī – rosinot likumprojektus un Satversmes grozījumus. Pilsoņu kopuma tiesības iniciēt likumprojektus pat mūsdienās nav atrodamas daudzās demokrātiskajās valstīs.

Latviešu literatūras klasiķa Raiņa vēlējumu “mainies uz augšu” var attiecināt arī uz Satversmi, jo tā laika gaitā ir attīstījusies, piedzīvojusi vairākus nozīmīgus grozījumus. Neapšaubāmi, būtiskākie un apjomīgākie ir Satversmes papildināšana 1998. gadā ar plašu cilvēka pamattiesību nodaļu, ietverot tajā arī jaunākās paaudzes cilvēktiesības, kādas neatrodam citu valstu konstitūcijās, piemēram, tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, mazākumtautību aizsardzību, zinātniskās, mākslinieciskās jaunrades brīvību u. c. Arī Satversmes papildinājums ar preambulu 2014. gadā ļauj identificēt daudzās valsts vērtības un sniedz ieskatu par svarīgākajiem mūsu valsts vēstures līkločiem un pieturas punktiem.

Par godu Satversmes simtgadei LU Juridiskajā fakultātē 2022. gada februārī un martā norisinājās 80. starptautiskā zinātniskā konference “Latvijas Republikas Satversmei – 100”, kurā tika prezentēti vairāk nekā 100 referāti. Daļa no tiem ir pārtapuši zinātniskās publikācijās, kas iekļautas šajā konferences rakstu krājumā. Konferences plenārsēdes referāti visciešāk bija saistīti ar Satversmi, t. i., tika ieskicēta Satversmes idejas un satura ģenēze, Satversmes atvērtība starptautiskajām cilvēktiesībām, apskatīta Latvijas Republikas Satversme kā krimināltiesību sistēmas konstitucionālais pamats, analizēti īpašuma aizsardzības principi Satversmē, kā arī tika identificēts vēl viens būtisks konstitucionālais orgāns, kurš nosvinējis nozīmīgu – 25 gadu – jubileju, t. i., Satversmes tiesa, un padziļināti tika analizēta tās nozīme Satversmes interpretācijā un vērtību aizsardzībā. Arī konferences sekcijās tika ietverti dažādi aktuāli un inovatīvi temati, kas saistīti ar Satversmi vai no tās izrietošiem principiem.

Lai arī Latvijā februāris sākās uz svinīgas un akadēmiski rosīgas nots, pavisam drīz pēc Satversmes 100. dzimšanas dienas, 24. februārī, pasauli pāršalca ziņa par Krievijas agresīvo militāro iebrukumu Ukrainā. Tas liek apzināties, ka tās vērtības, brīvības un tiesības, kas ir ierakstītas mūsu Satversmē vai izriet no tās, arī 21. gadsimta Eiropā nav pašsaprotamas un neapdraudētas – valsts var ciest no citas valsts militāras iejaukšanās, un valsts iedzīvotāji ir spiesti piedzīvot kara šausmas un klaju cilvēktiesību ignoranci.

Novēlu, lai šajā krājumā ietvertie raksti raisa lasītājos interesi un iedvesmu turpmākai profesionālai un akadēmiskai izaugsmei, kalpo Latvijas tiesiskajai domai tādā mērā, ka Latvija un tās iedzīvotāji atbilstoši Satversmes preambulā ietvertajam mērķim apzinās savu līdzvērtību starptautiskajā kopienā, aizstāv valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību!

Juridiskās fakultātes vārdā pateicībā visiem konferences dalībniekiem, publikāciju autoriem un redkolēģijas locekļiem

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes prodekāne
asociētā profesore Annija Kārkliņa