Legal and Practical Aspects of Ensuring Chaplaincy Services in the Hospitals of Republic of Latvia in the Context of the Right of Patients and Their Relatives to Receive Spiritual Care
Kapelānu dienesta darbības īstenošanas tiesiskie un praktiskie aspekti Latvijas Republikas slimnīcās kontekstā ar pacienta un pacienta tuvinieku tiesībām saņemt garīgo aprūpi
https://doi.org/10.22364/iscflul.8.1.11 | 132–142 | PDF
Laura Šāberte, Mg. iur., PhD candidate
Riga Stradiņš University, Faculty of Law
Kopsavilkums
Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 3. panta piekto daļu pacientam un viņa tuviniekiem ir tiesības saņemt garīgo aprūpi, kuru saskaņā ar kapelānu dienestu un reliģisko organizāciju darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem sniedz ārstniecības iestādes kapelāns. Kapelānu dienestu un reliģisko organizāciju darbību regulējošie normatīvie akti ir Reliģisko organizāciju likums, Ministru kabineta 2011. gada 15. februāra noteikumi Nr. 134 “Noteikumi par kapelānu dienestu” un citi nacionālie normatīvie akti, kas reglamentē kapelānu dienesta un kapelānu darbības tiesiskās prasības.
Tiesības saņemt garīgo aprūpi ir uzskatāmas par specifiskām un unikālām pacientu tiesībām, un tās ir cieši saistītas ar cilvēktiesību tvērumā ietilpstošajām tiesībām uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, kas ir nostiprinātas, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 18. pantā, Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 18. pantā, Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 9. pantā, Eiropas Savienības pamattiesību hartas 10. pantā, Satversmes 99. pantā.
Rakstā autore analizē tiesību aktus un zinātnisko literatūru medicīnas tiesību jomā un atspoguļo empīriskā pētījuma rezultātus par Pacientu tiesību likuma 3. panta piektās daļas piemērošanu slimnīcās Latvijas Republikā. Autore rakstā noskaidro, ka tiesiskās prasības kapelānu dienesta izveidošanai un kapelānu darbībai slimnīcās ir pārlieku vispārīgas un slimnīcām trūkst izpratnes par garīgās aprūpes īstenošanas kārtību. Tikai divās no 36 pētījumā analizētajām slimnīcām pacientu tiesības uz garīgo aprūpi tiek īstenotas Pacientu tiesību likuma 3. panta piektajā daļā paredzētajā kārtībā. Pamatojoties uz izpētes rezultātiem un identificētajām tiesiskajām problēmām, autore rakstā norāda uz potenciāli veicamajiem normatīvā regulējuma pilnveidošanas virzieniem.
Atslēgvārdi: kapelāns, kapelānu dienests, tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, slimnīca, pacients, garīgā aprūpe
Keywords: chaplain, chaplaincy services, freedom of thought, conscience and religion, hospital, patient, spiritual care