Priekšvārds

Pēdējos gados aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta sabiedrības novecošanai un kopējam valsts iedzīvotāju veselības stāvoklim, kas vērtējams, iekļaujot gan dzīvildzi, gan dzīves kvalitāti visos cilvēka dzīves posmos. Sabiedrībai novecojot, dzīves kvalitātes aspekti īpaši aktualizējami senioriem, kuri pēc profesionālās darbības gadiem devušies pelnītā atpūtā, taču vēlamo situāciju nereti ietekmē ķermeņa fiziskās novecošanas faktori, kā arī dažādas slimības, kas sagādā raizes un ciešanas gan konkrētajai personai, gan tuviniekiem. Pragmatiski skatot, šie faktori paredz papildu izdevumus arī veselības aprūpes sistēmā. Tādēļ pašsaprotami ir sabiedrības un pirmām kārtām mediķu atgādinājumi un ieteikumi katram indivīdam rūpēties par sevi, ievērot veselīgu dzīvesveidu un šādi sekmēt personisko fiziskā un garīgā stāvokļa uzturēšanu labā formā arī vēlīnos gados.

Tomēr šis ieteikums ir ideāls un ne vienmēr efektīvi darbojas tad, ja personu skārusi slimība, kas izraisa mentālās kapacitātes un rīcībspējas zudumu. Te runa ir par demenci – smadzeņu darbības traucējumiem, kuri, neskatoties uz visiem centieniem un medicīnisko atbalstu, agrāk vai vēlāk tomēr neatgriezeniski noved pie letāla iznākuma. Visbiežāk demenci izraisa Alcheimera slimība, nereti dēvēta par “vecuma slimību”. Tā skar arvien lielāku populācijas daļu, jo īpaši valstīs, kurās vispārīgās labklājības un veselības aprūpes kvalitātes ietekmē palielinās gados vecāku personu īpatsvars – potenciālā Alcheimera slimības riska grupa. Neskatoties uz intensīviem pētījumiem, pasaules praksē vēl nav atklāti medikamenti, kas spētu laikus un iedarbīgi uzveikt to, tādēļ šobrīd galvenais uzsvars tiek likts uz agrīnu diagnostiku, kā arī terapiju. Abos gadījumos ir paredzēta mentālās kapacitātes jeb smadzeņu darbības veicināšana un trenēšana – pirmajā gadījumā, lai atvirzītu saslimšanu, bet otrā gadījumā, lai paildzinātu nosacīti vieglās stadijas fāzi un palīdzētu pacientam pēc iespējas ilgāk saglabāt personisku rīcībspēju un sociālo patstāvību.

Uzsverot sasniegumus medicīnā, gan diagnostikā, gan terapijā, liela nozīme ir arī valodas aspektiem. Pirmām kārtām valoda tiek lietota ārsta un pacienta saziņā; adekvāts valodas lietojums ir būtisks faktors jau pieminētajā diagnostikā, piemēram, mentālās kapacitātes testos. Valoda kā galvenais saziņas instruments parādās ikvienā jomā, kurā Alcheimera slimnieks komunicē ar apkārtējo vidi – ar piederīgajiem, ārstiem, ergoterapeitiem, aprūpes personālu, sociālajām iestādēm u. tml., turklāt šī saziņa ir abpusēja. Tātad nav iedomājamas dzīves sfēras – ne medicīnas, ne sociālā, pat ne tiesiskā skatījumā –, kurās saziņa ar Alcheimera slimības pacientiem vai personām, par kurām ir aizdomas, ka tās saslimušas, būtu iespējama, nerespektējot īpašu situācijai atbilstošu valodas lietojumu. Visbeidzot aktualizējami arī jautājumi, kā valodiskie līdzekļi un komunikācijas principi tiek iekļauti medicīnas speciālistu un aprūpes personāla izglītībā un kā vēstījuma formas tiek izmantotas saziņā ar sabiedrību, vēršot uzmanību uz situācijas nopietnību.

Tieši tādēļ, pētot demenci, pasaules praksē ir vērojama tendence paplašināt medicīnisko skatījumu un vērst izpēti arī starpdisciplinārā virzienā, piemēram, sadarbībā ar sociālo, kognitīvo un humanitāro zinātņu speciālistiem, piemēram, valodniekiem. Baltijas valstīs šāda starpnozaru sadarbība demences izpētē vēl nav iedibināta, kaut gan ir vērojami centieni uzsvērt kognitīvā treniņa, kā arī valodas un valodas lietojuma nozīmību dažādos kontekstos. Ievērojot šo iztrūkumu pētniecībā, kas negatīvi atsaucas uz Alcheimera slimības diagnostiku un pacientu aprūpi, Latvijas Universitātes Ģermānistikas nodaļas valodnieki sadarbībā ar Baltijas valstu valodniekiem un neirologiem jau ikgadējā starptautiskajā LU 79. konferencē 2021. gadā aplūkoja un izvērtēja aktuālo situāciju, diskusijā apsverot arī ciešākas sadarbības iespējas gan starpdisciplinārā, gan starpvalstu kontekstā. Kolektīvā monogrāfija, kuras sadaļas ir latviešu, lietuviešu, igauņu un somu valodā, atspoguļo vairākus būtiskus pētniecības un praktiskās pieredzes aspektus, kas, mūsuprāt, varētu rosināt gan pētniecību, gan sabiedrisko diskursu Baltijas reģionā, kā arī pievērstu pastiprinātu uzmanību Alcheimera slimnieku atbalstam visās iespējamās ārstniecības un aprūpes jomās.

Rīgā 2023. gada decembrī

Ineta Balode

Dzintra Lele-Rozentāle

Zanda Priede